Vairs ne viens pats
“Un Dievs Tas Kungs sacīja: “Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas atbilstu viņam.”” [1.Moz.2:18]
Dievs dara Ādamu par laulātu vīru, pievezdams viņam sievu, kura bija vajadzīga cilvēku dzimuma turpināšanai. Bet, kā jau iepriekš, runādams par cilvēka radīšanu, esmu sacījis, Ādamu Dievs radījis ar gudru padomu – tāpat arī Ievu Viņš radījis ar īpašu padomu un nodomu. To Mozus šeit vēlreiz parāda, lai mēs redzētu, ka cilvēks ir īpaša radīta būtne, kam dota daļa pie dievišķības un nemirstības. Cilvēks ir labākā radības daļa – labāka par debesīm, zemi un visu, kas tur atrodams.
Bet šeit Mozus īpaši runā par otru cilvēka dabas daļu – par sievu, parādīdams, ka viņa radīta ar īpašu Dieva padomu un sieviešu dzimums, kura uzdevums ir kalpot cilvēku dzimuma turpināšanai, arī pieder tai dzīvei, kuru gaida Ādams.
Ādams vēl bija viens pats, un viņam nebija palīga šajā svarīgajā darbā – bērnu radīšanā un sugas uzturēšanā. Tātad šeit pieminētais labums ir bērnu radīšana un savas sugas uzturēšana jeb cilvēku dzimuma vairošanās.
Ādams ir bijis visskaistākā radītā būtne, un, kas attiecas uz viņu pašu, viņam visa ir bijis diezgan; Ādamam vēl pietrūcis tikai vienas lietas, proti, vairošanās dāvanas un svētības – viņš vēl ir bijis viens pats.
Ieskaties