Valdi savu mēli

“Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu.” [1.Pet.3:10]

Tas ir: kas grib pieredzēt prieku un laimi savā dzīvē, kas grib nevis mirt, bet dzīvot un pieredzēt labas dienas, tam jāvalda sava mēle, lai tā nerunā ļaunu — ne tikai pret draugiem vien. Jo sacīt labu par draugiem — tas nav nekāds lielais tikums, to spēj pat visļaunākie ļaudis, čūskas un odzes. Bet pravietis saka tā: dzīvo ar labu prātu, valdi savu mēli arī ienaidnieku priekšā, arī tad, kad tiec mudināts sacīt ļaunu, kad tev būtu iemesls to darīt.

Pravietis saka: valdi savas lūpas, ka tās nerunā viltu. Daudzi gan prot sacīt labus vārdus un laipni sveicināt savu tuvāko, taču savā, sirdī novēl, kaut velns viņu parautu. Tādi ir cilvēki, kuri nav iemantojuši svētību un ir ļauna koka ļaunie augļi.

Tādēļ Pēteris ir izmantojis vārdus, kuri gan sacīti par darbiem, taču ir vērsti tieši uz sakni, tas ir, uz sirdi, uz cilvēka iekšieni.