Vanags zaudē Lutera Akadēmiju
Iespējams, pavisam drīz baznīca būs brīva no visa liekā – no zemes, ēkām, naudas un mantas – un varēs netraucēti pievērsties strīdiem par mācību un ticību kā sensenos laikos. Bet kamēr tā nav, tikmēr mums nāksies vērot, kā mūsu acu priekšā jūk un zūd baznīcas tēls un manta.
Ne vien e-firziķis, bet arī daudzi LELB spriestspējīgie prāti, ir domājuši par Vanaga ministriju kā švammi, kas sasūkusi sevī ļaužu dārgumus, bet pēc tam pārakmeņojusies. Spied cik gribi, neko neizspiedīsi.
Sensenos laikos Vanagam nebija ministrija. Bija tikai desmit sinodē ievēlēti mācītāji. Pietiks pieminēt vien tādus kā Uļģis un Vaickovskis, lai zinātājs saprastu, kas tā bija par kompāniju. Tomēr jēgpilns, neatlaidīgs un mērķtiecīgs Vanaga darbs noveda pie tā, ka desmitnieks tika pavairots un atalgots. Nepārprotiet – pirms tam, protams, tika nomainītas desmitnieka sejas – uz daudz pietuvinātākām un smaidīgākām. Bet tas notika tā kā pats no sevis – tautai nemanot un nejaušot.
Vēlāk, kad beidzās Latvijas spekulantiem un baņķieriem tā saucamie “labie laiki”, tad Vanaga desmitnieks jeb (nu jau) ministrija, kas sastāvēja no n komisjām un n darbiniekiem un viena vispār nenodarbināta darbinieka, pavairoja arī bīskapu varu un “LELB” varu pār luterisko draudžu īpašumiem. Tas, kā jūs jau nojaušat, notika nevis mīlestībā pret naudu un varu, bet gan rūpēs par baznīcas garīgo un materiālo stāvokli jeb citiem vārdiem, tās bija Viņa emineneces Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa pastorālās un saimnieciskās rūpes.
Iespējams, šeit būtu lieki pieminēt, ka balsojums par augstākminētiem jautājumiem nebūtu tik veiksmīgs bez iešķiņķotās menedžera algas draudžu ganiem no ASV kārtējā trīsmiljonieka, kas nu ir zudis uz laiku laikiem dzeltenīgajā švammē. Tieši šī sasodītā, bet godīgi nopelnītā, alga, e-firziķaprāt, ne vienam vien dedzīgam dumpiniekam lika norīt kārtējo kārpaino krupi.
Piedodiet mīļie par šīm nepozitīvām pārdomām. Lai gan tās ir visiem zināmas lietas, tomēr ir sāpīgi to rakstīt. e-firziķis līdz šim neko sliktu par LELB netika rakstījis, tāpēc nevēlas to darīt arī šodien.
Šodien autors vēlas runāt par Lutera akadēmiju, kurā ziedu laikos pats e-firziķis izstudēja no zvana līdz zvanam.
Laiki, kad LELB plānoja iekasēt 35 miljonus par senču īpašumiem, ir aizgājuši uz neatgriešanos. Apskatiet paši, kādi tad ir jūsu privātie nami, un kādi ir baznīcas pārdodamie īpašumi. Salīdziniet un padomājiet.
Tomēr Lutera akadēmijas ēka bija viens no izņēmumiem. Tā spīdēja un laistījās no abām pusēm, proti, no iekšpuses un ārpuses. Tā tika renovēta pirms “labajiem laikiem”, tādēļ remonts bija tiešām labs. Neviena cita LELB ēka nebija ar to salīdzināma, tādēļ arī pats arhibīskaps bija tik pazemīgs, ka iemājoja tajā.
Jūs jautāsiet: “Kas tad šo ēku renovēja? Neba pati baznīca bija spējīga uz tādu labo darbu?”
Labs jautājums. e-firziķis domā, ka šo ēku atjaunoja ASV draugi Mizzurī sinad, kad tie iedāvināja droši vien kādus trīs miljonus garīgā personāla mācību iestādes izveidei. Un tapa LELB GPMI Lutera akadēmija. Iespējams, e-firziķis nav tālu no patiesības, jo, pirmkārt, ēka tiešām bija tuvu ideālam, un, otrkārt, ļaudis lēš, ka viens otrs krietns un konservatīvs kristietis pat aizmirsa, kas ir pieticība, remontējot savu kabinetu. Tas e-firziķim lika secināt, ka brīnišķīgā ēka, kurā autors pavadījis vienus no savas dzīves brīnišķīgākajiem gadiem, ir renovēta ne par vietējiem grašiem, ne par tūkstošiem un simtiem. Treškārt, ja jūs salīdzinātu LELB Lutera akadēmiju un bagātā Vatikāna Romas katoļu semināru Rīgā, kurā, atšķirībā no luterāņiem, zēniem un vīriem ir jādzīvo kazarmu režīmā, tad jūs secinātu, ka bez Pudzēna gleznām tur nav nekā pārdabiska. Romiešiem remonts un komforts vēl tikai tālā nākotnē redzams. p.s. Ņemiet tikai vērā, mīļie draugi, ka e-firziķim informācija mēdz būt novecojusi un subjektīva.
Tad nu parēķiniet. Cik tad LELB nopelnījis/zaudējis pārdod Lutera akadēmiju? e-firziķis nebūt nav matemātiķis, bet viņaprāt formula x=2 500 00 – (y+3 000 000) skaidri parāda, ka x [LELB peļņa/zaudējumi pārdodot Lutera akadēmiju] ir vienāda ar pārdošanas cenas un y [ēkas cenas] plus ieguldīto miljonu [bet kas to zin, vai viss tieši tur arī ieguldījās] starpību, jeb citiem vārdiem sakot, zaudējumi sastāda 500 000+y.
Bet līdzīgi kā baznīcai, klājas daudziem no mums, mīļie. Tādēļ ziedojiet savai baznīcai un esiet nomodā ar lūgšanām par tās vadītājiem. Un domājiet par to, kur gan mācīsies mūsu jaunie mācītāji, par kādu naudu viņi tiks skoloti, un kas un ko viņiem tagad māca, un galu galā, kur un kādā ticībā (reliģijā) tiks kristīti jūsu mazbērniņi?
Jūsu e-firziķis.
Baznīcas tēlu tāpat kā šitie naudīgie pacani bojā arī tās vēsture – inkvizīcija, krusta kari un citi tusiņi
Atradu kādu saistošu ziņu, no 2010. gada maija, kas palīdzēs īstiem matemātiķiem. Te gan atkal ir viens nezināmais -/+ “piemaksa.”
Ar cieņu,
gviclo
Godīgi sakot man vienalga ko kāds pērk vai pārdod.Citu makā nelienu.Bet jazin ka arī katru domu lidojuma līkloci veidot uz atsauci laicīgi kosmopolītiski gejiski ateistiska laikraksta ziņu nebūs pārāk prātīgi.Neba nu ari Diena tik krasi mainījusies, lai ļaunā priekā kādu neaprietu,kas arī ir tās pamatuzdevums.
Ne par gejiem, bet par faktiem runājam.
Ar cieņu,
gviclo
Ko var darīt? No “katra vārda , kas iziet no Dieva mutes” paēdis nebūsi.
Sveiki,
Būsi ne vien paēdis, bet vēl vairāk – būsi dzīvs.
Ar cieņu,
gviclo
pēc gviclo lieliskās loģikas spriežot, visi, kas tic dievam, ir dzīvi. Tātad man jābūt sen mirušam un būtu ellē jāstrādā par ventilatoru.
visas lietas savā laikā, ateist! :)
Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ikkatru, kas pret Mani ir apgrēkojies, Es izdzēsīšu no Savas grāmatas. Tad nu ej, vadi tautu uz turieni, kur Es tev esmu licis. Redzi, Mans eņģelis ies tavā priekšā, bet, kad nāks Mana piemeklēšanas diena, Es piemeklēšu viņu grēkus.”
Sveiks, Ateist!
Tu pārāk paaugstini Cviclo, piedēvēdams viņa autorībai ideju, ka ” visi, kas tic dievam, ir dzīvi”. Tā nav Gviclo ideja, tā ir Dieva ideja. Starp citu, arī minētā garīgās būtnes vārdu Gviclo nevarētu pat domās rakstīt ar mazo burtu.
Mans priekšlikums, paņem šo teikumu – “visi, kas tic dievam, ir dzīvi” un pamaini vārdus vietām – “visi ir dzīvi, kas tic Dievam”.
Šāda spēlēšanās ar vārdiem varbūt nepatiks patiesiem ortodoksiem, bet tā ļauj vienu un to pašu lietu ieraudzīt citā gaismā.
Vēl viens piemērs:
Jēzus saka augstmanim, kas lūdz dziedināt dēlu: “ja jūs brīnumus neredzat, jūs neticat!”
Ateist, kā Tu domā, uz kuru vārdu šajā tekstā jāliek uzsvars?