Varena lūgšana
“Un Ābrahāms tuvojās Viņam un sacīja: “Vai Tu tiešām gribi iznīcināt taisno kopā ar bezdievīgo? Varbūt atrastos piecdesmit taisnie šinī pilsētā?” [1.Moz.18:23-24]
Ābrahams saka spēcīgu, vētrainu lūgšanu, gribēdams Dievu gluži vai piespiest piedot grēciniekiem. Ir zināms, ka Dievs dažreiz viena taisnā dēļ saudzē veselu dzimtu, pilsētu vai zemi, un dara tai labu – kā notika Sīrijas zemei, kamēr tur dzīvoja Naēmans, tāpat arī visai Ēģiptei Jāzepa dēļ; tāpat Lābans tika svētīts Jēkaba dēļ. Vai tad tagad Dievs varētu aizmirst par piecdesmit svētajiem?
Viņš saka: “Nemūžam Tu tā nedarīsi!” – itin kā gribētu mācīt Dievam, kas Viņam darāms, un piebilst: “Vai visas pasaules soģis nedarīs taisni?” Soģis ir tas, kas tiesā – soda ļaundarus un saudzē nevainīgos. To – Ābrahams saka – Tev kā pasaules soģim visvairāk piederas darīt. Bet kas gan tā par tiesu, kuras priekšā jāatbild arī nevainīgajiem?
Tā patiesi ir spēcīga, varena lūgšana, ar kuru Ābrahams Dievam atgādina, kāds ir Viņa amats un kā Viņam jāizturas, proti, jāsaudzē taisnie, viņu dēļ nesodot arī ļaundarus.
Tādēļ Tas Kungs Ābrahamam atbild un saka: Es saudzēšu pilsētu, ja tajā būs piecdesmit taisnie. Jo Dievam patīk šī ticības un mīlestības pilnā lūgšana. Bet, kad Ābrahams dzird, ka piecdesmit taisnie šai pilsētā nebūs atrodami, viņš sabīstas, tomēr nerimstas lūgt.
Ieskaties