Vasaras svētku atsvētē jeb svētās Triādības svētkos

Tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties mātes miesās un atkal piedzimt?” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimst no Gara.” Nikodēms atbildēja un Viņam sacīja: “Kā tas var notikt?” Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Tu esi Israēla mācītājs un to nezini? Patiesi, patiesi Es tev saku: mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat. Ja jūs neticat, kad Es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad Es jums stāstīšu par debess lietām? Jo neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi Tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls. Un kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. [Jņ.3:1-15]

Kas mūsu Dievu, īsteno Dievu, nepazīst no Viņa vārda, kā Viņš šeit atklājies un ir mūs mācījis, tas mūžam nenonāks pie Dieva Debesīs. Klausieties un ņemiet vērā it labi, kā Dieva vārds par to runā. Tā saka savā grāmatā pravietis Jeremija: “Gudrais lai nelielās ar savu gudrību, stiprais lai nelielās ar savu spēku, bagātais lai nelielās ar savu bagātību! Bet, kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Tas Kungs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību; jo uz tādiem Man ir labs prāts.” [Jer.9:22-23] Šeit jūs dzirdat, ka pazīt un atzīt Dievu esot [ir] visaugstākā gudrība, visvarenākais spēks un viskrāšņākā bagātība.

Klausieties, ko saka Dieva Dēls Jēzus Kristus: “Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” [Jņ.17:3] Teitan jūs dzirdat, ka Dievu pazīt un atzīt esot [ir] mūžīgā dzīvošana. Tāpēc patiešām tiesa un pareizi ir sacīts – kas grib nākt pie Dieva un dabūt mūžīgo dzīvošanu, tam būs pareizi mācīties atzīt īsteno Dievu un atzīt Viņu, kā Dieva vārds mūs māca. Par šo mācību mēs šobrīd gribam [sa]runāties un mācīties – Ko ikkatram cilvēkam jāzina un jātic par īsteno Dievu.

Tad dod tu svētais goda Dievs,
Kas zem` un Debes` valda;
Dod visiem ļaudīm atgriezties,
Pie tevīm, kas vēl valda,
Apskaidro, kas iet tumsībā,
Atgriez tos apallošus,
Ved visus tavā gaišumā,
Tos bēdīgus dar` drošus,
Tos nesaprašus māci, Āmen.

Mīļie draugi, visi pagāni ir ticējuši un vēl joprojām tic, ka Dievs ir, arī visi velni zina un jūt, ka Dievs ir, tad kāpēc mēs, kristīti cilvēki, negribam ticēt, ka Dievs ir? Palūkojies pats uz sevi, kas tevi ir radījis? Patiesi, no akmeņa tu neesi atlecis, nedz no koka kā miza atplēsts. Jā! Akmens, koks mežā un koka miza nav paši no sevis, bet Dievs, kas visu pasauli, zemi un debesis, sauli, mēnesi, zvaigznes, jūru, zvērus, lopus, putnus, zivis un visas lietas debesīs un zemē, mežā un ūdenī ir radījis, tas pats Dievs, es saku, to ir radījis. Zālīte, kas no zemes izaug, ir Dieva radība un teic Dievu, savu Radītāju.

Kad nu neviens kristīts cilvēks, kam Dievs devis prātu, nevar noliegt Dievu esam, tad arīdzan mēs ilgāk negribam kavēties, bet no Dieva vārda mācīties:

Pirmkārt, kas ir īstens Dievs. Nikodēms šajā evaņģēlijā runā par Dievu un Viņa Valstību, un labprāt vēlas uzzināt, kā viņš varētu nonākt pie Dieva Debesīs. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka ikkatrs no mums pareizi atzīst Dievu. Šis mūsu Dievs ir mūžīgs Gars, gurds, ko Viņš sola, tas ir patiesi. Viņš ir visur, labs, taisns, šķīsts, žēlīgs, savā paša prātā ar neiedomājamu gudrību un spēku. Dievs ir mūžīgais Tēvs, kas Dēlu, savu pašu būdamu ģīmi, mūžībā dzemdinājis, Dēls, Tēva līdzīgi mūžīgais ģīmis, un Svētais Gars, kas no mūžības no Tēva un Dēla iziet. Šis vienīgais Dievs ir radījis zemi un Debesis, un visas redzamas un neredzamas lietas, un tās Viņš vēl bez mitēšanās nes, valda un uztur ar savu visuspēcīgo vārdu.

To apdomā allaž, ikkatrā acu mirklī, tad tu dzīvosi pareizi, kā pienākas, un tava sirds būs mierīga priekos un bēdās, dzīvojot un mirstot.

Ja tu tici, ka Dievs ir Gars, tad tu Viņu pielūgsi garā un patiesībā, kā tevi māca Dieva Dēls. [Jņ.4:24] Tu domāsi garīgas domas savā sirdī, tu turēsi garīgus vārdus savā mutē, tu darīsi garīgus darbus, kamēr vien dzīvosi. “Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību un mieru. Miesas cilvēki nevar patikt Dievam.” [Rom.8:6,8] Tā svētais Pāvils rakta Romiešiem.

Ja tu tici, ka Dievs ir mūžīgs un bez iesākuma un gala, tad tu vairāk meklēsi mūžīgo, nekā laicīgo, un domāsi no visas sirds par to vien domāsi, kā tu varētu palikt un dzīvot pie mūžīgā Dieva mūžīgā Debesu valstībā. Jo taisnie dzīvos mūžīgi, kā saka Dieva vārds. [Sal.gudr.5:16]

Ja tu tici, ka Dievs ir gudrs, tad tu tik ļoti nebēdāsies savā nelaimē, kas vēl tev priekšā. Jo Dievs savā vārdā māca, ka Viņš ar savu lielo gudrību pat vislielākā nelaimē un visgrūtākajās bēdās ātri vien var atrast padomu, savus ticīgos izglābt un pestīt, kā Viņš saviem ļaudīm, Israēla bērniem, ātri atrada ceļu caur Sarkano jūru, ko neviens cits nekad nebūtu palīdzējis. [2.Moz.14:21]

Ja tu tici, ka Dieva vārds ir patiess un Viņš uztur to, ko apsola, tad tu arvien ticēsi Viņa apsolījumiem. Jo Viņš “paliek mūžīgi uzticīgs,” [Ps.146:6] kā dzied ķēniņš Dāvids. “Kas uz Viņu paļaujas, tie atzīs Viņu patiesu esam,” [Sal.gudr.3:9] kā mēs lasām Dieva vārdā.

Ja tu tici, ka Dievs ir visuresošs, tad tu nevaidēsi un tūdaļ nesacīsi: “Tas Kungs mani ir atstājis un aizmirsis.” Tieši otrādi, tu vēl vairāk, ar drošu sirdi priecādamies, dziedāsi un sacīsi līdz ar ķēniņu Dāvidu: “Jebšu es arī staigāšu nāves ēnas ielejā, es ļaunuma nebīšos, jo tu esi pie manis.” [Ps.23:4] Un “Tas Kungs ir mans, es nebīstos, ko cilvēki man darīs?” [Ps.118:6]

Ja tu tici, ka Dievs ir labs un visaugstākais labums, tad tu Viņu patiesi mīlēsi no visas savas sirds.

Liec tev mirstot visu tavu naudu un bagātību nest priekšā, tad tomēr tu nenieka neatradīsi, kas tevi iepriecinās un uzturēs pie dzīvības. Bet Dievs, visaugstākais labums, iepriecina un dara tevi līgsmu ar savu iepriecu un Garu un neatstāj tevi mūžīgi. Ja Dievs piesūtīs tev nelaimi, tad tu skūpstīsi Dieva rīksti un sacīsi: “Mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu.” [Rom.8:28] Jo no Dieva, kas ir labs, un visa labuma avots, nevar nākt nekas cits, kā vienīgi labums.

Ja tu tici, ka Dievs spriež tiesu ikkatram, tad tu bezdievīgas būšanas ienīdīsi, un piedzīvosi, ka Viņš savas taisnās dusmas pār tevi neizgāzīs, kā Viņš pats sauc caur pravieti Jeremiju: “Es, Tas Kungs, izpētu sirdi un pārbaudu īkstis, lai atmaksātu ikvienam par viņa ceļiem, kā viņa dzīve to pelna.” [Jer.17:10]

Ja tu ticī, ka Dievs ir šķīsts, tad tu savus locekļus nedarīsi par maukas locekļiem. Laulību tu turēsi godīgi un laulības gultu neapgānīsi. Tu ikdienas lūgsi līdz ar svēto Sīraku: “Kungs, Tēvs un manas dzīvības Dievs. Novērs no manis ļaunu iekāri. Lai mani nesagūsta miesas kārība un nešķīsti darbi, un pasargi mani no bezkaunīgas dvēseles.” [Sīr.23:5-7]

Ja tu tici, ka Dievs ir žēlīgs, tad tu neizmisīsi savos grēkos, bet iepriecināsies līdz ar ķēniņu Dāvidu, sacīdams tos vārdus, kas uzrakstīti viņa dziesmu grāmatā, kas skan tā: “Kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.” [Ps.103:13]

Ja tu tici, ka Dievam savs prāts ir, tad tev patiks, ko Viņš grib un dara, un dziedāsi:

Tavs Prāts lai notiek tā pie mums,
Kā iekš Debess malām,
Kā mūsu ļaunais iekārums,
Var mērdēts kļūt pagalam,
Dod lab` un ļaunās dienās ar`
Pateicīgu un rāmu gar`
Laid gribam, ko tu gribi.

Ja tu tici, ka Dievs ir visspēcīgs, tad tu visās nelaimēs tecēsi pie Viņa un meklēsi pie Viņa pestīšanu, “jo Dievam nekas nav neiespējams.” [Lk.1:37] “Visuaugstākā labā roka” [Ps.77:11] var visas lietas grozīt un darīt citādas, kā dzied svētais ķēniņš Dāvids savā dziesmu grāmatā.

Nu, otrā kārtā, Dieva vārds mūs vēl māca, ka iekš vienas Dieva būšanas ir trīs īpašības, tas Tēvs, tas Dēls un tas svētais Gars. Ir viens vienīgs Dievs, bet trīs īpašības [personas]. Nav ne mazāk, ne vairāk Dievu, kā tikai viens vienīgs. Jo bez Viņā nav cita Dieva, nedz pirms Viņa, nedz pēc Viņa, nedz kopā ar Viņu. Viņš viens ir pirmais un pēdējais, un neviens, nedz Debesīs, nedz zemes virsū nav ar Viņu salīdzināms. Viņš pats saka piektajā Mozus grāmatā: “Nu redziet, ka Es, Es tas esmu, un nav neviena dieva, vienīgi Es!” [5.Moz.32:39]

Tāpēc mēs ticam, ka ir nevis divi vai trīs Dievi, bet viens vienīgs, kā apustulis Pāvils arīdzan māca pirmajā grāmatā korintiešiem: “Nav cita Dieva kā viens vienīgs.” [1.Kor.8:4]

Mācieties trešā kārtā, kādu prātu un sirdi Dievs pret jums tur. Dievs savu prātu un sirdi ir izstāstījis savā bauslībā, kurā Viņš no mums grib sekojošo: “tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku.” [5.Moz.6:5] Un “tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” [Mt.22:39] Ja mēs to nedarīsim, tad mums jācieš Dieva sodība ne vien šeit laicīgi, bet arīdzan tur mūžīgi elles ugunī un mokās. Dievs pats saka: “Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst.” [2.Moz.20:5] “Nolādēts, kas netur šīs bauslības vārdus un kas tos nepilda! – Un visa tauta lai saka: āmen.” [5.Moz.27:26]

Kad nu mēs nevaram saskaņo ar šo Dieva gribu dzīvot un darīt [rīkoties] mūsu vājības dēļ, ikdienas daudz grēkodami un nenieka [nekā cita], kā Dieva dusmas un sodu pelnīdami, tad Dievs rāda un māca mums savu prātu, savu mīlīgo un žēlīgo prātu Evaņģēlijā, un grib, ka mēs, nevis savos grēkos mirtu un tiktu samaitāti, bet savus grēkus atzītu, Dievam sūdzētu, tos no sirds dibena likties žēl būt [no sirds nožēlotu] un gauži apraudātu, jo esam Dievu apkaitinājuši ar saviem grēkiem, Jēzum Kristum ticam, dzīvotu kā kristītiem ļaudīm klājas un cietu savu nelaimi. Tad Dievs grib sava Dēla Jēzus Kristus dēļ savā lielajā žēlastībā, mums dot mūžīgo dzīvošanu un Debesu valstību.

Klausieties, kā Dieva vārds par to tik mīlīgi runā. “Vai tad Man kaut kā īpaši patīk bezdievja nāve, saka Dievs Tas Kungs, un ne gan tas, ka viņš novēršas no sava ļaunā ceļa un dzīvo?” [Ec.18:23] “Tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo.” [Ec.33:11] Un svētais Pāvils raksta: Dievs “grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.” [1.Tim.2:4] Apustulis Pēteris raksta: “Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” [2.Pēt.3:9] “Tā ir Mana sūtītāja griba, lai no visa, ko Viņš Man devis, Es nenieka nezaudētu, bet to celtu augšā – pastarā dienā.” [Jņ.6:39]

Kurš gan ar priecīgu un ticīgu sirdi negribētu sacīt: “Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?” [Rom.8:31-32]

Jēzus Kristus šeit saka tā: “Kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību.”

Lai čūsku sakostie jūdi glābtos, veseli taptu un paliktu dzīvi, tad Mozum bija jāizgatavo vara čūska un jāpaaugstina tuksnesī, kā Dievs viņam pavēlēja. Tāpat, mans draugs, arī tev bija jātiek pestītam no lielām mokām un grūtām sāpēm, ko tev elles čūska ar savu kodienu nodarīja. Kungam Jēzum Kristum, kas ir šķīsts no visiem grēkiem, vajadzēja tikt paaugstinātam, tas ir, tikt pienaglotam pie krusta. Kurš grēcinieks viņu uzlūko ar savas ticības acīm, tas top vesels un uzturēts pie mūžīgās dzīvošanas.

Tā raksta apustulis Pāvils: “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.” [2.Kor.5:21] “Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām – sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm,” [1.Pēt.1:18-19] kā saka apustulis Pēteris.

Kurš gan negribētu atzīt Dieva prātu un ticēt, ka Dievs viņu labprāt redzētu pie sevis Debesīs? Redzi nu, mans draugs, šodien tu esi mācījies ne vien pareizi atzīt Dievu, savu Kungu, bet tu arīdzan zini, ko Viņš grib no tevis, ko tev atstāt, ko darīt un ko nedarīt. Pateicies Dievam par to lielo žēlastību, un dziedi Viņam par godu, sacīdams no visas sirds:

Dievs Tēvs ir slavēts augstībā,
Kas mums tik lēnīgs rādās,
Dievs Dēls ir godīts ittin tā,
Tas allaž par mums gādā,
Dievs svētais Gars ir teikts tāpat,
Tas grib mums dot un dāvināt,
Ka topam Dieva bērni,
Šeitan laicīgi,
Un pēc tur mūžam Debesīs. Āmen.