Vasarssvētku jeb Svētā Gara svētku atsvētē

Patiesi, patiesi Es jums saku: kas neiet pa durvīm avju kūtī, bet citur kāpj iekšā, ir zaglis un laupītājs. Bet, kas ieiet pa durvīm, ir avju gans. Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi. Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi. Šo līdzību Jēzus tiem stāstīja, bet tie nesaprata, ko tas nozīmēja, ko Viņš uz tiem runāja. Tad Jēzus atkal sacīja: Patiesi, patiesi Es jums saku: ES ESMU durvis, kas ved pie avīm. Visi, kas priekš Manis nākuši, ir zagļi un laupītāji; bet avis viņus nav klausījušas ES ESMU durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts; viņš ieies un izies un atradīs ganības. Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība. [Jņ.10:1-10]

Mēs zinām, mīļie draugi, ka Dievs gādā par šo pasaule, un īpaši par savējiem. Bet kādā veidā tas notiek, tas ir noslēpums. Katrs redz, kā karaļi valda savas valstis, bet mēs nezinām, ka viņiem tas izdodas. Skatoties uz Dieva valdīšanu mums jāizsaucas: “Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi!” [Rom.11:33] Bet tev, mans draugs, arī neklājas izdibināt Dieva ceļus. Vai tu izsmelsi jūru? Atzīsti labāk savu niecību, dod Dievam godu, un saki: Tas ir brīnums, kā Dievs valda.

Mācies Dievu bīties, un nelepojies pret Dievu. Ja jau tu pats varētu gādāt par sevi, tad Dieva rūpes tev nevajadzētu. Bet ko līdzēs visa tava gudrība un gādība, kad Dievs par tevi negādās? Vai tu vari ar savu spēku kaut vienai smilgai likt uzdīgt no zemes, ja Dievs tai neliktu augt? Vai vari paredzēt ļauno, kas tev notiks? Vai bez Dieva gribēšanas varēsi izbēgt no savas nelaimes? Esi mierīgs, mans draugs, ja kaut kas neiet tā, kā tu gribētu, bet zini, ka Dievs par tevi gādā. Gudrais ķēniņš Salamans raksta: “Es redzēju zem saules, ka ne ātrajam skriešanās sacīkstēs tika piešķirta uzvara un ka ne pašam drošsirdīgākajam karā piekrita uzvara, un ne gudrākajam peļņas darbā maize, ne arī pašiem saprātīgākajiem bagātība un arī ne uzskatu ziņā pašiem attīstītākajiem labvēlība, bet gan, ka viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem,” [Sal.māc.9:11] no Dieva, kas laiku visas lietas valda. Tāpēc ticīgie lai paļaujas uz Dievu. Kur tu atradīsi labāku, uzticīgāku, bagātāku draugu, kāds Dievs grib tev būt un tev saka: “Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci.” [Ps.32:8]

Svētīgs ir ticīgais, kas cerību liek uz Dieva gādību. Pie Dieva viņš atradīs visu, kas viņam vajadzīgs.

Mācīsimies atzīt no šodienas Vasarssvētku evaņģēlija Dieva rūpes par savu draudzi.

Mācīsimies, pirmkārt, vai Dievs arī par mums gādā, un, otrkārt, kā mums paļauties Dieva gādībai?

Tik spēcīgs tu vēl tagadiņ,
Ka tu Dievs bijis allažiņ,
Uz tevi stāv mans prāts.
Ak, svētī manu dvēselīt,
Tad būs man gann jeb kuru[gana ik katru] brīd. Āmen.

Kas ir žēlīgā Dieva rūpes par savu draudzi? Šeit atceries, Dievs ir visu lietu Radītājs, un uztur visas lietas ar savu spēcīgo Vārdu. Viņš domā vienīgi par to, lai visām Viņa radībām klātos labi. Dievs kopj visas savas lietas. “Un neviens no tiem [zvirbuļiem] nekrīt zemē bez jūsu Tēva ziņas.” [Mt.10:29] “Ņemiet vērā kraukļus, kas nedz sēj, nedz pļauj, kam nav ne šķūņa, ne klēts, bet Dievs viņus uztur. Cik daudz vairāk jūs esat vērti nekā putni,” [Lk.12:24] jo Dievs cilvēku radījis pēc sava tēla, un licis atpestīt caur savu Dēlu, atradis kā [Svētā Gara] mājvietu, un gribi viņus uzņemt savā Debesu valstībā. Tādēļ Dievs cilvēku īpaši kopj atšķirībā no citas radības. Pie cilvēkiem strādā Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars. Tēvs mūs radīdams [un uzturēdams], Dēls mūs pestīdams un Svētais Gars mūs svētīdams [svētdarīdams].

Dievs mīl visu pasauli, bet īpaši tos, kas mīl Viņa Dēlu. [Jņ.14:23] Dievs ir “kas ir visu cilvēku, visvairāk ticīgo Pestītājs.” [1.Tim.4:10] Svētais Gars gribētu tikt ielaists visu cilvēku sirdīs, bet daudzi tam pretojas. Īsteni laimīgi ir tie, kas ar Dievu savienoti, ir Dieva draudzē. Par viņiem žēlīgais Dievs gādā vairāk nekā Tēvs par saviem bērniem un labāk, nekā gans par savu ganāmpulku.

To mums ir svarīgi zināt.

Pirmkārt, vai Dievs arī par mums gādā?

To mēs sapratīsim no šodienas evaņģēlija, kur Jēzus runā līdzībās ar farizejiem. Viņi uzskatīja, ka labi kopj Dieva draudzi, bet Jēzus norāda, ka nebūt nav tā, kā viņi lielās. “Uz Mozus krēsla ir nosēdušies rakstu mācītāji un farizeji,” [Mt.23:2] kas ļaudīm mācīja, kas jādara un kā jāiet Dieva ceļu, bet paši gāja pa ļauno elles ceļu. Dievs vien zina, ka viens otrs no viņiem ticis pie sava amata.

Dievs redzēja, kā viņi lietoja savu amatu. Nevis Dievam par godu un cilvēku labā, bet negodīgas peļņas dēļ, kopa savu nevis Dieva godu, kā mēs to lasām Mateja evaņģēlija 23. nodaļā. Pret sliktiem mācītājiem, kas pavirši gādāja par draudzi, Jēzus runā nevis lielīdamies, bet apliecinādams patiesību. Viņš saka šodienas evaņģēlijā, ka Viņš gādā par Dieva draudzi.

Kas labi grib saprast Jēzus līdzībā runāto, tam jāsaprot, kas ir avis, par ko runā Jēzus. Tā ir Viņa svētā draudze. Kas ir avju kūts? Tā ir kristīgā Baznīca, svēto sadraudze [biedrība]. Kas ir durvis, pa kurām pareizi jāieiet kūtī? Jēzus atbild: Es esmu durvis. Kas ir durvju sargs, kas avis un ganu ielaiž kūtī? Tas ir Svētais Gars, kas cilvēkiem atdara saprašanu un sagatavo cilvēku sirdis, lai viņi uzņem Jēzu.

Kristus saka, ka farizeji un Rakstu mācītāji nav īstie gādātāji par Dieva draudzi. “Kas neiet pa durvīm avju kūtī, bet citur kāpj iekšā, ir zaglis un laupītājs.” Farizeji nebija nedz īstas Jēzus Kristus avis, nedz īsti avju gani. Viņi neatzina Jēzus par patiesu pasaules Pestītāju, vienīgi caur kuru mums nāks brīvība ieiet Debesu valstībā. Farizeji negribēja iet pie Dieva caur Kristu, bet bija pārliecināti, nopelnīs Debesu valstību no Dieva ar saviem labiem darbiem. Arī avis viņi pie Dieva neveda caur Kristu, bet vienīgi cirpa, laupīja, žņaudza, meklēdami savu labumu, kā jau dara zagļi un slepkavas. Durvju sargs, Svētais Gars, nevarēja viņiem atvērt durvis, jo viņi nemaz nenāca pie durvīm, pie Kristus. Tā palika aizvērtas gan viņu, gan viņu klausītāju sirdis, lai sludinātais Vārds nestu augļus, kā arī aizvērtas palika Debesu valstības durvis. Tas notiek pavirši gādājot par Dieva draudzi.

Klausies! Ko Jēzus saka par savām rūpēm? Viņš ir Labais Gans. [Jņ.10:11] Viņš ir Dieva sūtīts sasaukt cilvēkus, kas grēkos maldījās kā pazudušas avis un skrēja rīklē [pretī] elles vilkam. Viņš bija sūtīts tās sasaukt, atrast, par viņām izliet savas asinis, ar tām apzīmogot savas avis un ievest tās vienā kūtī – vispirms Dieva draudzē, un pēc tam Debesu valstībā. Tagad tas viss ir noticis [piepildīts] caur Jēzu Kristu. “Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts; viņš ieies un izies un atradīs ganības.” Jēzus ir vislabākais Gans. Viņš neredzamā veidā ir pie sava ganāmā pulka līdz pasaules galam. Viņš sūta redzamus ganus, cilvēkus, [kas ir Viņa vietnieki.] Dieva aicināti, viņi nāk Dieva draudzē, ved ļaudis pie Jēzus, un Svētais Gars dod viņu vārdiem spēku, ka cilvēki [to] tic un top svēti. Jēzus, mūsu Sargs un Gans, sargā ganības, lai velns un ļauni cilvēki to nepiemēslo un nesamaitā. Jēzus mums uztur skaidru savu svēto Vārdu, nesajauktu ar nešķīstām cilvēku mācībām, un svētos Sakramentus – svēto Kristību un svēto Vakarēdienu – caur ko mūsu dvēsele atspirgst un kļūst jauka, kā avs, kas ganās un mielojas zāļainās ganībās.

Tā Jēzus, mūsu Gans, gādā [caur Jēzu nāk] mums laicīgā, garīgā un mūžīgā dzīvība, un pilnīgi viss, kas vajadzīgs mūsu miesai un dvēselei. Par šo ganu ķēniņš Dāvids saka: “as Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.” [Ps.23:1]

Kas tā rūpējas par draudzi, to tiešām var saukt par labu ganu. Jūs nupat dzirdējāt, ka tā dara Jēzus.

Klausieties tālāk.

Otrkārt, kā mums paļauties Dieva gādībai?

Uz to var paļauties ikviens, ka tic Dievam. Jēzus ir savas draudzes Gans un ir atdevis savu dzīvību par avīm, lai tām būtu dzīvība un visa pārpilnība. Viņš dara tā, kā nākas krietnam ganam. Tagad katrs lai pats sevi pārbauda, vai ir Jēzus ganāmā pulkā. Mācīsimies atzīt no šodienas evaņģēlija. Kas grib paļauties Dieva gādībai, tam caur durvīm jāiet avju kūtī. Zagļi un slepkavas kāpj citur iekšā, proti, nepietiek, draugs, ka lielies esot kristīts, bet lūko, vai arī tu piederi Dievam, pie Dieva turies, un gribi ieiet Debesu valstība ne kā savādāk, kā vien caur Jēzu Kristu. Jēzus ir tavs Pestītājs un Glābējs. Kas caur Viņu nenokļūst pie Dieva, tas ir pazudis ar miesu un dvēseli. Tumšie pagāni un visi neticīgie bez Jēzus taustās pa tumsu. Viņi nezina, kur ir durvis uz Debesu valstību. Bet, ja esi iegājis Dieva draudzē caur Jēzu, [labi tev] tad Dievs arī par tevi gādās.

Ja tu esi iedomājies nopelnīt Debesis ar saviem labiem darbiem, vai arī domā, ka citi svētie tev palīdzēs arī bez Dieva, tad tu esi nelietis, tu zodz Dievam godu, tu nokauj savu dvēseli, un, ja māca citiem šādus maldus, tad nokauj dvēseles arī citiem.

Kas grib paļauties Dieva gādībai, tam jāpazīst Jēzus balsi. Kā skan Jēzus bals? “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” [Mt.11:28] Jēzus ikdienas māca savā svētajā Vārdā, ka tāds ir ceļš, ko tev jāiet, ne pa labi, ne pa kreisi.

Turpretī velns, grēcīgā pasaule un nejaukās kārības sludina citu mācību. Tie ir sveši un slikti gani. Bēdas cilvēkam, kas tādus klausa!
Klausi, kad Jēzus tevi savā Vārdā aicina. Ej un dari, kad Viņš tevi aicina uz kādu labu darbu. Bet, ja sveši gani tevi rausta, tad neklausi viņu balsīm.

Jēzus savas avis sauc vārdā. Ja gribi paļauties Dieva gādībai, ļauj arī sevi Jēzum saukt vārdā. Tas nozīmē, ka Jēzus savējos pazīst caurcaurim. Bezdievīgo Viņš sauc: Bezdievi, atgriezies, atgriezies! Nabaga grēcinieku, kas rāpo pie Viņa, savus grēkus atzīdams, Viņš saka: “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.” [Mt.9:2] Apbēdināto un grūtsirdīgo Viņš sauc vārdā un saka: “Tu saliektā, dzīves vētru daudz mētātā, tu nekad neiepriecinātā! Redzi, Es likšu tavus akmeņus zināmas rotas rakstā un safīrus tev pamatos.” [Jes.54:11] “Tevi vairs nesauks: Atstātā, nedz tavu zemi: Tuksnesis, bet tevi sauks: Pie kā Man labs prāts.” [Jes.62:4] “Vai tad Man [Efraims] tiešām ir tik dārgs dēls un tik mīļš bērns, ka Es viņu vienmēr atceros mīlestībā, kaut gan Es viņu bieži esmu brīdinājis? Taču laikam tādēļ Mana sirds tā pukst par viņu, un Man par viņu jāapžēlojas katrā ziņā!” [Jer.31:20] Un mirējam Jēzus sauc: “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.” [Mt.25:21] Ļauj, mans draugs, Jēzum, savam Ganam, sevi saukt vārdā.

“Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mani ceļi tavām acīm labi patīk!” [Sal.pam.23:26] Dari to, kas tev pienākas, un, lai Dievs tev dara tā, kā Viņam labpatīk. Tad Viņš rūpēsies par tevi.

Vēl mācies. Ja gribi paļauties Dieva gādībai, tev jāseko Jēzum, jo Viņa avis pazīst Viņa balsi, un seko Viņam. Jēzus mums ir atstājis priekšzīmi, kā sekot Viņam. Viņš vienmēr bija paklausīgs Debesu Tēvam, Viņš vienmēr lūdza Dievu, Viņš bija pacietīgs bēdās, Viņš mīlēja citus cilvēkus, tajā skaitā, savus ienaidniekus. “Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” [Ps.40:9] Lai ikviens to mācās no Jēzus, lai sekotu Viņam. Protams, bērnam nav soļi kā vīram, tāpēc bērns vīru nepanāks, bet bērns seko savam tēvam cik spēka. Mans draugs, klausi Dieva Vārdu un dari pēc tā. Lūdz vienmēr Dievu. Bīsties Dievu, sargies no grēkiem. Ciet ciešanās un gaidi uz Kungu. Mīli savu tuvāko, un arī to, kas tev ļaunu novēl un dara. Tad Dievs gādās par tevi.

Laukā ganos avis dzen kopā ar āžiem, bet vakarā, kad kūtī dzen, atšķir avis no āžiem. Gaidi, Dieva bērns, uz svēto vakaru, kad Dievs tevi aizvedīs no šīs pasaules klajumiem, un ievedīs savā Debesu namā. “Un jums savukārt būs jāredz, kāda ir starpība starp taisno un bezdievīgo un starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Viņam nekalpo.” [Mal.3:18]

Pie ķēniņa Dāvida katrs redz un saprot, kā Dievs gādā par savējiem, un kā paļauties Viņa gādībai. Dāvids bija godīga, bet ne pārāk bagāta vīra dēls. Dievs viņu izredzēja par ķēniņu visai Dieva draudzei, apdāvināja viņu ar Svēto Garu, un deva viņam gan godu, gan visus pasaules labumus. Bet viņam bija jābūt vīram pēc Dieva prāta, tādēļ Dievs viņu turēja zem savām rīkstēm. Kamēr Dāvids staigāja Dieva ceļus, viņš droši varēja paļauties uz Dievu, bet, kad viņš krita grēkos, Dievs pret viņu devas ar pravieti Nātanu, un lika viņam sacīt: “Tu esi tas vīrs,” [2.Sam.12:7] kas nāvi pelnījis! Tā kā tajā brīdī Dāvids atzina savus grēkus, un atgriezās pie sava Gana, kā lasām viņa lūgšanās 51. Psalmā un 119. Psalma beigās: “Es maldos kā pazudusi avs; tad nu meklē Savu kalpu, jo es nekad neaizmirstu Tavus baušļus!” [Ps.119:176] Lai arī viņam šajā pasaulē nebija vienīgi prieki, viņam bija Dievs un visa gana. Ar Dievu viņš bija drošs, mierā ar Dievu, un beigās devas mūžīgā priekā pie Dieva, kā viņš priecājas par to 23. Psalmā.

Jā! Mēs esam dzirdējuši, kā Dievs par mums gādā, un kā mums paļauties Viņa gādībai. Bet kur ir tie, kas tam no visas sirds tic? Bezdievis velti lielās ar Dieva gādību. Tas tiesa, ka Dievs par viņiem gādā, jo taupīdams taupa, lai viņi atgrieztos pie Dieva, kļūtu par Dieva ganību avīm, un viņiem būtu dzīvība un visa pilnība. Bet, ja viņi paliek šķirti no Dieva, tad viņi ir kā noklīdušas avis, kad viņi grēko, viņi ir smirdīgi āži, un Dievs pastarajā dienā liks viņus pie savas kreisās rokas, un sacīs: “Eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” [Mt.7:23] Es gribēju labi gādāt par jums, bet jūs negribējāt.

Velti ar Dieva žēlastību lielās liekuļi, kas avju drānās ģērbušies, bet no iekšpuses ir plēsīgi vilki. [Mt.7:15] Tie ir, kas ar vārdiem lielās: Mēs esam Dieva bērni, vai mēs neesam kristīti? Vai mēs neesam Dieva namā? Vai mēs nelūdzam Dievu? Vai neziedojam nabagiem? Vai mums nepiederēs Debesu valstība?

Ak, tu, liekuli! Dievs pazīst tavu sirdi. Visu, ko tu dari, Dievs redz, un zina, ar kādu sirdi tu to dari. Kas zina, tu kristīts būdams, varbūt slepus velnam kalpo! Tu ej dievnamā, bet kas zina, vai paturi Dieva Vārdu. Tu lūdz Dievu, bet kas zina, vai no sirds un ticībā? Tu mīli savu tuvāko, bet ne Dieva dēļ, bet pašlabumam. Un tagad tu vēl lielies, un iedomājies, ka spēj Debesu valstību nopelnīt? “Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties!” [Gal.6:7] Raugi ieiet caur Jēzu, patiesajām Durvīm, citādi tu paliksi ārā.

Bet svēti esat jūs, Dieva bērni, jūs, Jēzus avis, jūs, svētā Dieva saime. Jūs pazīstat Dievu, un Dievs pazīst jūs. Jūs klausāt Dieva balsi, Dievs klausīs jūsu balsi. Jūs esat nomazgāti un apzīmogoti ar Jēzus asinīm. Lai pasaule jūs nepazīst, bet Dievs jūs pazīst. Jūs staigājat Dieva priekšā, Dievs baro un uztur jūsu miesu, Viņš gādā par jūsu dvēseli. Jūs dzirdat no Dieva mutes mūžīgās dzīvības vārdus. [Jņ.6:68] Visu, ko jums vajag, lūdziet no Dieva, un jūs saņemsiet, un viņā pasaulē būs pārpilnība. Dievs jūs tur savās rokās, kā dārgu lietu [ierakstītu, Jes.49:16].

Kas jūs no turienes izraus? Vai jūs, grēki? Jēzus Kristus jūs apklās, Viņš apklās jūsu noziegumus. Jūs baida elles vilks? Lai viņš rej, bet viņš neko nespēs. Jēzus viņam izraus zobus. Jūs apbēdina grēcīgā pasaule? Lai. Tā klājas avīm, kam jāganās ērkšķos. Jums bail no nāves? Esiet droši. Visiem jābrien caur šo melno upi, bet tur būs ganības [klajums], kur mājo Dieva miers un prieks mūžīgi. Turieties tikai pie Jēzus, sava Kunga, kas jūs atpestījis, un mirdami dziediet:

Kad biju dzīvs, es biju tavs,
Ne nu man svešs no tevis raus.

Kungs, lai tavs spēks mūs pasargā,
To vāju mies` uzdrošina,
Ka varam vaidos droši ciesties,
Caur pašu nāv` pie tevim spiesties,
Alleluja, Gods Dievam dots. Āmen.

Lasi arī citus Georga Manceļa sprediķus