Vasarsvētku atklāsmes godība

Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: “Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu – partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam.” Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: “Kas tas ir?” Bet citi zobodamies sacīja: “Tie salda vīna pilni.” [Ap.d.2:1-13]

Mani draugi, šajā Vasarsvētku dienā mēs tikai tagad sākam salīdzinājumā ar visiem citiem svētkiem svinēt patiesos svētību svētkus. Ziemassvētkos un Lieldienās mēs dzirdam par to, ka Dievs Tēvs un Dēls ir atvēruši svētību strūklas visiem cilvēkiem, bet Vasarsvētkos – par to, kā šīs strūklas beidzot sit ārā, pateicoties Svētā Gara darbībai.

Ziemassvētki un Lieldienas ir svinības par pestīšanas dārguma brīnumaino iegūšanu, bet Vasarsvētki ir svētki par godu tās izdalīšanai, svētki, kuros tiek svinēta raža, kas iegūta, smagi strādājot.

Jaunās Derības Vasarsvētku atklāsmes godība ir pārāka par Vecās Derības [atklāsmi], un pats tās notikums iedalāms trīs daļās:

1. Vecās Derības Vasarsvētku [Pashā svētku] atklāsme pasludināja to, kas cilvēkam ir jādara, bet Jaunās Derības [atklāsme] – ko Dievs ir izdarījis viņa dēļ.

2. Vecās Derības [atklāsme] padarīja cilvēkus par grēciniekiem Dieva priekšā, Jaunās Derības atklāsme darīja viņus taisnotus Dieva priekšā.

3. Vecās Derības atklāsme cilvēkus nogalināja, Jaunās Derības atklāsme cilvēkus darīja dzīvus.

Vecās Derības Pashā atklāsme ir šāda: “Tev būs Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu prātu, ar visu savu spēku un savu tuvāko kā sevi pašu,” bet Jaunās Derības Vasarsvētku atklāsme ir šāda: “Dievs tik ļoti pasauli mīlējis, ka devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai katrs, kas Viņam tic, nepazustu, bet iegūtu mūžīgu dzīvību. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā,” tas ir, Dieva mīlestībā pret Viņu, “paliek Dievā un Dievs viņā. Šī ir tā mīlestība, ka nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs ir mīlējis un sūtījis savu Dēlu par atpirkšanas maksu par mūsu grēkiem.” Vecās Derības Pashā teic: “Turi visus Manus baušļus, likumus un tiesas, jo es esmu Kungs.” Bet Jaunās Derības atklāsme saka: “To, ko bauslība nespēja, Dievs izdarīja, un sūtīja savu Dēlu.”

Vecās Derības Pashā atklāsme sacīja: “Dari to un tu dzīvosi.” Bet Jaunās Derības atklāsme saka: “Dzīvība parādījās. Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums devis mūžīgo dzīvi, un šī dzīve ir Viņa Dēlā.” Vecās Derības atklāsme saka: “Tev ir jābūt svētam, jo es, Kungs, tavs Dievs, esmu svēts,” bet Jaunās Derības atklāsme teic pretējo: “Es sevi upurēju viņu dēļ, lai arī viņi kļūtu svēti patiesībā.”

Vecās Derības Pashā atklāsme pieprasa, lai cilvēks taptu un būtu kā Dievs, bet Jaunās Derības atklāsme pasludina, ka Dievs ir kļuvis kā cilvēks, jā, ka Dievs pats kļuvis par cilvēku, līdzīgs viņam visos veidos, tikai bez grēka.

Mani draugi, un tomēr, ko gan laba tas mums dotu, ja šodienas sprediķis būtu tikai par Dieva varenajiem darbiem, bet mēs par šiem varenajiem darbiem zinātu tikai no sprediķiem, kas mums tiek sludināti svētkos un citos laikos, ja mums vēl arvien tiktu sludināts un pieprasīts, lai mēs nopelnām savu pestīšanu ar darbiem? Bet mēs esam tik svētīti! Jaunās Derības Pashā atklāsmes godība, kas ir pārāka pār Vecās Derības atklāsmi, vēl ietver to, ka Vecās Derības Pashā padarīja cilvēkus par grēciniekiem, bet Jaunā Derība dara cilvēkus taisnotus Dieva priekšā.

Patiesi, mani draugi, Vecās Derības Pashā tomēr atklāja cilvēkam ceļu uz Dieva taisnīgumu un līdz ar to uz svētību. Bet tikpat skaidrs ir tas, ka, ja šis ceļš vada cilvēku, kurš pa to iet un ir nolēmis sasniegt galamērķi, tad tomēr nav neviena, kurš to noietu. Pat, ja bauslība arī apsola mūžīgo dzīvību, tā vēl arvien apsola to tikai tādam, kas piepilda viņas pavēles domās, vārdos un darbos, un, no otras puses, tā pasludina Dieva dusmas, nāvi un pazudināšanu visiem tiem, kas to pārkāpj. “Nolādēts ir ikviens, kas nepilda visus šīs bauslības vārdus, un nerīkojas pēc tās. Un lai visi cilvēki saka: Āmen,” tā skan baismīgs izvilkums no tā laika Vecās Derības Pashā atklāsmes kritušajam cilvēkam. Un tajā katra tauta dzird un redz, ka Dievs nejoko savā pasludinājumā, bet ir nopietns savā svētumā, jo no kalna, kurā likumdevējs deklarē bauslību, nāk dūmi kā no ugunīgas krāsns, kad Dievs skaļi sauc savus likumus, un kalns dreb tā pamatos, virs tā zibens sper un pērkons dārd, dzirdama sirdi plosoša skaņa, kā taures skaņa tiesas dienā. Tas ir tālu no tā, lai jel kādam dotu iespēju tapt taisnotam Dieva priekšā ar Vecās Derības Pashā atklāsmi, jo tur Dievs pats pasludināja visus cilvēkus par grēciniekiem.

Tātad bēdas mums cilvēkiem, ja nebūtu citas Pashā atklāsmes! Bet slava Dievam mūžībā! Vecās Derības bauslības Pashā ir aizvietota ar jauno, evaņģēlija Pashā, un tas ir noticis šodien.

Svētā Gara brīnumainā izliešanās pāri svētajiem apustuļiem bija pēdējais godības pilnais Dieva Vārds kritušās cilvēces svēttapšanai. Kā Kristus jau vienreiz ieguvis visu pestīšanas bagātību un piepildījis ar to draudzes klēti, tā arī tajā laikā iesākās šīs bagātības izdalīšana. Dieva Dēls pats ar savu svētu, aizvietojošu darbību un ciešanām pilnā mērā cilvēku vietā piepildīja Dieva bauslību, kas bija atklājusies Sīnaja kalnā, – tā tagad Svētais Gars plūda pāri Kunga mācekļiem, lai tie pasludinātu visai pasaulei brīvību no grēka lāsta un Kunga žēlastības gada atnākšanu. Maksa par cilvēkiem, kas atradās grēku cietumā, ir bijusi samaksāta. Tagad ir laiks, kad visiem cietumniekiem ir jādzird: “Ejiet! Jūs esat brīvi! Kristus ir jau samaksājis visus parādus par visiem, kas Dievam bija parādā, līdz pēdējam centam.”

Šeit, mani draugi, Vecās Derības Pashā atklāsme bija pilnīgi pretēja Jaunajai Derībai. Iepriekšējā atklāja baigu bauslību, pašreizējā atklāja mierinošu evaņģēliju. Tā bija publiska un oficiāla visu cilvēku nosodīšana, šī ir visu cilvēku publiska un oficiāla pieņemšana. Tā – Dieva dusmu spogulis pār visiem cilvēkiem, šī – dievišķas žēlastības spogulis visiem. Tā atvēra elli visiem cilvēkiem, šī atvēra debesis. No dūmojošā Sīnaja cilvēki dzird: “Bēdas tev, tu esi grēcinieks!” Bet no Ciānas kalna skan salda balss: “Svētīgs tu esi, jo tu esi taisns!” Īsumā – Vasarsvētku dienā visas Ziemassvētku un Lieldienu žēlastības un visi prieki saplūst vienā varenā žēlastības un prieka jūrā.

Un tomēr, mani draugi, tikai liekuļi ilgojas tikai pēc mierinājuma, kas paceltu viņu garu. Bet pareizi izveidoti kristieši var patiesi priecāties tad, kad viņi ne tikai iegūst mierinājumu viņu grēku sakarā, bet arī spēku dzīvot jaunu, dievbijīgu dzīvi. Mierinājums par grēkiem bez spēka kļūt par brīvu no grēkiem ir kā nebaudāms ēdiens bez garšvielām, bez sāls. Bet svētīti mēs esam, jo mūsu Vasarsvētku priekā ir arī šī garšviela, šī sāls. Jaunās Derības Vasarsvētku atklāsmes godība, kas ir pārāka pār Veco Derību, ir visbeidzot tajā, ka Vecās Derības atklāsme nogalināja cilvēku, bet Jaunās Derības atklāsme viņu atgrieza pie dzīvības.

Tādēļ, mani draugi, ja mums būtu vien Vecās Derības Pashā atklāsme, mēs, cilvēki, jau būtu pazuduši. Jo veltīgi Dievs sauc no Sīnaja kalna: “Tev būs! Tev būs!” Šis “tev būs” nav spējīgs klausītāju sirdīs pārtapt par līksmojošo “Kungs, mēs gribam!”. Drīzāk, tāpat kā pērkons un zibens no debesīm, šis “tev būs” desmit reizes nomet cilvēku pie zemes, iemet to nāvē un izmisumā un izspiež viņa atbildi: “Kungs, es nevaru un nevarēšu!” Ak, un Jaunās Derības Vasarsvētku atklāsmei, evaņģēlija atklāsmei, ir tik ļoti atšķirīgs spēks! Šai atklāsmei ir ne tikai spēks mierināt cilvēku, kas ir nobijies savu grēku dēļ, šī atklāsme pārveido viņa sirdi un piepilda ar mīlestību pret Dievu un tuvāko, padara cilvēku par tādu, kas vēlas priecīgi darīt to, kas ir Dieva griba, un ciest tās dēļ. Tā vietā, lai uzspiestu bauslību un teiktu “tev būs”, tā raksta bauslību ar dzīvajiem uguns burtiem cilvēka sirdī, lai viņa sirds sacītu: “Kungs, es gribu un varu, jā, es spēju visas lietas tā spēkā, kas mani dara stipru, Kristū.” “Jo,” saka Pāvils, “burts,” tas ir, bauslība, “nokauj, bet Gars,” tas ir, evaņģēlijs, “dara dzīvu.”

Tā nu, mani draugi, esmu jūs iepazīstinājis ar lielāku atklāsmi par Vecās Derības atklāsmi – Jaunās Derības Vasarsvētku notikuma atklāsmi. Ak, kaut jūs visi tagad piedzīvotu šo godību savās sirdīs! Jo Ziemassvētki un Lieldienas neko nedod cilvēkam, ja viņa sirdī tie nepārtop par Vasarsvētkiem. Tā nu šinī nolūkā lai Tēvs un Dēls ar savu Svēto Garu mums palīdz. Āmen.