Velns ir saistīts!
71.gadā pēc Kristus romiešu karavadonis Titus iebruka Jeruzalemē un sagrāba sacelšanās vadītāju Sīmani Giorasu (Simon ben Gioras). Tā vietā, lai uzreiz nogalinātu Sīmani, Titus viņu atbruņoja, sasēja kā dzīvnieku un vilka pa Romas ielām. Kad Titus bija publiski izrādījis savu varenību, viņš izrēķinājās ar Sīmani.
Kad Jēzus ielauzās elles vārtos ar savu nāvi un augšāmcelšanos, arī Viņš “atbruņoja visas pretvaras” un “tās atklāti lika kaunā” (Kol.2:15). Tā vietā, lai tūliņ iznīcinātu velnu, Jēzus sūta savu eņģeli ar “bezdibeņa atslēgu un lielu ķēdi”, ar ko viņu sasaistīt (Atkl.20:1).
VELNS IR SASAISTĪTS, LAI MĒS BŪTU BRĪVI!
Kristiešiem velna sasaistīšana ir liels mierinājums šajās Pēdējās dienās. Apziņa, ka velns ir saistīts līdzinās pastaigai pa dārzu, kurā dzīvo nejauks suns, tomēr tā saimnieks ir suni piesējis. Šis suns ir ļoti negants un var nodarīt lielu postu; tomēr tā saimnieks neļauj sunim nogalināt vai iznīcināt. Protams, ka tie, kuri apzināti vai neapzināti ieklīst šai dārzā, var tikt ievainoti vai pat nogalināti. Līdzīgi arī Jēzus ir sasaistījis velnu. Savas muļķības un nepaklausības dēļ Dieva bērni pastaigājas kārdinātāja dārzā un sevi pakļauj uzbrukumam. Tomēr Jēzus apsola, ka neļaus nevienam no saviem bērniem iet bojā uz mūžiem (1.Pēt.5:8).
Tik tiešām, Atklāsmes grāmata brīdina, ka pēdējās dienās velns tiks atbrīvots uz neilgu brīdi, pārliecināts, ka spēs sapulcināt savus karapulkus un uzveikt baznīcu (Atkl.20:8-10). Taču Kristus ir jau uzvarējis! Velnam nav izredžu! Visbeidzot, velns tiks iemests “uguns un sēra jūrā” (Atkl.20:10).
Bībele arī saka, ka eņģelis ir saistījis velnu, “lai tas nepieviltu vairs tautas” (Atkl. 20:3). Kopš Jēzus ir augšāmcēlies, velns ir zaudējis savu nāves varu pār pasauli. Lai gan pestīšanas solījums tika domāts ikvienam (1. Moz. 12:3; 22;18), tikai nedaudzi tam ticēja Vecās derības laikā. Piemēram, tikai 7000 ticēja Elijas dienās (1. Ķēn. 19:4, 18) un Noa dienās tikai 8! (1.Moz.7:1; 1.Pēt.3:20).
Turpretī pēc tam, kad Kristus savaldīja velnu, Dieva Evaņģēlija sludināšana pēc Jēzus augšāmcelšanās ir nesusi neiedomājamus augļus, reizēm 3000 vai 5000 jaunu ticīgo vienā dienā! (Ap.d.2:41; 4:4).
Velns vairs nespēj pievilt tautas kā senāk!
Tāpat kā Titus novilcināja Sīmaņa nogalināšanu, lai parādītu savu varu, arī Dievs vēl netiesā velnu, lai baznīca varētu sludināt Jēzus uzvaru visā pasaulē. Dievs vēlas, lai ik viens sadzirdētu šo pestīšanas vēsti caur Kristu. Jēzus “ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu” (2.Pēt.3:9), tādēļ Viņš ir atlicis savu atgriešanos. Viņš vēlas jūs atbrīvot!
UZVARA CAUR KRISTU ŠODIEN
Lai arī velnu sasaista Jēzus nāve un augšāmcelšanās, viņš tomēr ir mūsu ienaidnieks. Vēl joprojām viņš alkst mūsu nāves mūžībā. Tāpat kā mežonīgs zvērs ķēdes galā, viņš lēkā un cer aizķert kādu, kas iet garām, “jūsu pretinieks, velns, staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt” (1. Pēt. 5:8). Viņš gaida iespēju sagrābt mūs savos žokļos uz aizvilkt projām no Kristus un iznīcināt mūs. Tādēļ esiet modri, jo velns ik dienas staigā apkārt cerībā nogalināt. Dzīvojiet katru dienu ar Jēzus doto solījumu: “Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko. Un es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā un neviens tās neizraus no Manas rokas” (Jņ.10:27-28).
Atklāsmes grāmatas 20.nodaļa apraksta velna sasaistīšanu (skatīt kopsavilkumu). Kad Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem, Viņš uzvarēja velnu un ierobežoja viņa varu. Tātad, kopš tā laika velns ir “sasaistīts” (Atkl.20:1-6). Viņš nespēj kārdināt un maldināt ļaudis kā agrāk. Taču Bībele brīdina, ka neilgi pirms beigām velns tiks atbrīvots uz īsu laiku (Atkl.20:7). Tad tautas tiks sapulcinātas Pēdējai tiesai (Atkl.20:7-15). |
Ieskaties