Vienkāršība un gudrība
Vienkāršība kļūst par gudrību. Gudrs ir tas, kurš redz realitāti tādu, kāda tā ir, kas redz lietas dziļumā.
Gudrs ir tikai tas cilvēks, kurš redz realitāti Dievā. Realitātes zināšana ir ne tikai ārējo notikumu pārzināšana, bet arī lietu būtības saskatīšana.
Vislabāk informētais cilvēks nav visgudrākais. Vislabāk informētajiem cilvēkiem ir risks daudzveidībā palaist garām svarīgāko.
No otras puses, zinot kādu šķietami triviālu detaļu, bieži var izgaismot lietas dziļumu. Tātad gudrs cilvēks centīsies iegūt vislabāko iespējamo informāciju par notikumu gaitu, nekļūstot no tā atkarīgs.
Gudrība ir nozīmīgā atpazīšana faktiskajā. Gudri cilvēki zina, cik ierobežota ir realitātes uztveres principiem, jo viņi zina, ka realitāte nav balstīta uz principiem, bet balstās uz dzīvo, radošo Dievu.
Tātad viņi arī zina, ka realitātei nevar palīdzēt ne tīrākie principi, ne ar vislabāko gribu, bet tikai dzīvais Dievs. Principi ir tikai instrumenti Dieva rokās; tie drīz tiks izmesti un vairs nebūs noderīgi.
Šis atbrīvotais skatījums uz Dievu un realitāti, kas ir reāls tikai Dievā, apvieno vienkāršību un gudrību. Nav patiesas vienkāršības bez gudrības un nav gudrības bez vienkāršības.
Ieskaties