Vienpadsmitā svētdienā pēc Vasaras svētku atsvētes

Bet tādiem, kas paši bija pārliecināti, ka viņi ir taisni un ar nicināšanu skatījās uz visiem citiem, Viņš stāstīja šādu līdzību: “Divi cilvēki aizgāja uz Templi Dievu lūgt. Viens bija farizejs, bet otrs – muitnieks. Farizejs nostājās un lūdza pie sevis: es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki – laupītāji, ļaundari, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divreiz nedēļā un maksāju desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem. Turpretim muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet sita pa savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs! Es jums saku: viņš nogāja savās mājās taisnots, labāks par otru. Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.” [Lk.18:9-14]

Mīļie draugi, pagājušajā svētdienā dzirdējām, ka Dievs Visuvaldītājs ļoti dusmojas par cilvēku grēkiem, un kā Viņš nav žēlojis jūdu tautu, tāpat Viņš nežēlos nevienu cilvēku, kas tīši grēko, neatstāj grēkus, pie Dieva no sirds neatgriežas, kamēr žēlastības durvis stāv atvērtas. Jo “Tu neesi Dievs, kam patīk bezdievības pilna cilvēka daba. Kas ļaunu dara [tīši grēko], lai netuvojas Tev.” [Ps.5:5] “Dievs ir taisns tiesnesis un tāds Dievs, kas brīdina ik dienas. Ja kas negrib atgriezties pie Dieva, tad Viņš trin Savu zobenu, ir uzvilcis Savu loku un tēmē, Viņš tur gatavībā nāvētājas šautras, Savas degošās bultas.” [Ps.7:12-14] Tā saka svētais ķēniņš Dāvids.

Lai Dieva sods nenāktu pār mums, Jēzus Kristus māca šajā evaņģēlijā, kā mums jāizturas. Mums nebūs grēkot kopā ar lepno farizeju un savos darbos vilties, jo tad mēs paliksim netaisni. Jo:

Ar mūsu darbiem viss ir velt,
Tos nebūs mums priekš Tevīm celt,
Bet žēlastību lūgties.

Mums būs darīt kā nabaga muitniekam,

Kas vājš iekš savas ticības
Par saviem grēkiem bēdājas.

Kopā ar šo muitnieku, es saku, būs mums Dieva priekšā zemoties, mūsu grēkus atzīt, tos gauži apraudāt, no sirds lūgties Dieva žēlastību un sacīt: “Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!”

Tad žēlīgais Dievs apžēlosies par mums, mūsu grēkus mums piedos, sapīto rīksti salauzīs un sadedzinās, bet mūs taisnus mūsu Namā, jā, pašā Debesu Valstībā svētus ievedīs.

Tagad mēs gribam mācīties: Kā mums dzīvot [turēties], ja gribam saņemt Dieva žēlastību un grēku piedošanu.

Lai Debess grūst, lai zūd tā zemm`,
Tā pasaul arī galu ņemm,
Dievs paliks manā sirdī:
Tas mani vienreiz ievedīs,
Pie sevīm skaidrās Debesīs,
Kur mēs nekļūsim šķirti. Āmen.

Tajā laikā, kad Jēzus Kristus virs zemes redzamā veidā staigāja un pats mācīja, farizeji tika uzskatīti par svētiem cilvēkiem. Kad tie ko labu deva nabagiem, tie lika savā priekšā pūst trompetes, lai visi ļaudis sacītu, ka farizeji labprāt palīdz nabagiem. [Mt.6:2] Kad viņi skaitīja pātarus, tie stāvēja uz ielas visu ļaužu priekšā, lai citi sacītu: redzi, kur vien farizeji iet, tie pielūdz Dievu. Jēzus Kristus par viņiem saka: “Tie dara visus savus darbus tik tādēļ, lai ļaudis tos redzētu.” [Mt.23:5] Tādēļ Viņš izsauc par viņiem gaužas vaimanas, sacīdams: “Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs šķīstāt kausa un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negausības. .” [Mt.23:25]

Viens no šiem lepnajiem svētajiem, saka Jēzus Kristus, nāk baznīcā pātarus skaitīt. Tas ir labs darbs – iet baznīcā. Darīsim arī mēs tāpat. Tāpēc jau baznīcas ir uztaisītas, lai šeit Dieva kalpotu un Dieva pātarus, dziesmas un Dieva vārdu mācītos. Pats Jēzus Kristus divpadsmit gadu vecumā gāja uz baznīcu un sacīja: “Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?” [Lk.2:49]

Kā bērniem vislabāk patīk sava tēva mājās, tāpat Dieva bērniem klājas vislabprātāk būt sava Debesu Tēva namā. Patiesi, kas Kungu Jēzu Kristu no sirds mīl, tas arī labprāt iet baznīcā un līdz ar svēto ķēniņu Dāvidu saka: “Kungs, man ir mīļa Tava mītne Tavā namā un vieta, kur mājo Tava godība.” [Ps.26:8] “Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā.” [Ps.27:4]

Farizejs pateicas Dievam par visu labo un saka: “Es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki – laupītāji, ļaundari, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divreiz nedēļā un maksāju desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem.”

Viņš pateicas Dievam, ka Viņš to nav licis grēkos un kaunā, un pasargājis no laupīšanas, netaisnības un laulības pārkāpšanas.

Tā ir labi un Dievam patīk, kad Viņam pateicas par visu labo, ko Viņš parāda. Ikreiz, kad tu Dievu lūdz, tev būs pateicību sacīt, kā prasa otrais bauslis, lai mēs Dieva vārdu visās bēdās piesaucam, lūdzam, teicam un slavējam. Svētais apustulis māca: “Lūdziet bez mitēšanās Dievu. Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” [1.Tes.5:17-18]

Bet, Dievam žēl, es jūtu, ka daudzi, daudzi mūsu vidū ir tādi, kas nepatiecas Dievam līdz ar farizeju, bet dzīvo kā cūka, kas zem ozola gan zīles uzlasa, bet nekad galvu nepaceļ un nelūko nedz no kurienes tās krīt, nedz kas tās dod. Daudz cilvēku ēd, dzer, tērpjas, ir veseli, tur pilnu roku, bet nedomā, no kurienes viss šis labums nāk, un, kas šo labumu dod. Tāpēc viņi reti domā par lūgšanu un pateicību.

Bet ko dara Dievs?

Viņš nepateicības dēļ atrauj cilvēkiem savu kausu un aizslēdz tiem savas rokas, jo nepateicība ir kā sauss vējš, kas izžāvē Dieva žēlastības avotu.

Ak, mans draugs, kāpēc tu nevēlies pateikties Dievam? Viņš tev tavā nelaimē, tavā neveselībā, tavā nabadzībā dara labu, “no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku.” [Ap.d.14:17] Mācies pateikties Dievam par ikkatru dāvanu. Vecais Tobias gribēja eņģelim Rafaēlam pusi no mantas iešķiņkot, jo tas viņa dēlu bija veselu aizvedis uz svēto zemi un atkal pārvedis, kā saka Dieva grāmata. [Tob.12:6]

Dieva žēlastība, ar ko Viņš tevi apgādā pie miesas un dvēseles, ir daudz, daudz lielāka nekā eņģeļa labais darbs. Bet ko tu esi Dievam iešķiņķojis? Ko tu gribi Viņam atdot?

Svētais ķēniņš Dāvids māca tevi: “Nes Dievam pateicību kā upuri un tā pildi Visuaugstākajam savus solījumus!” [Ps.50:14] Ja tu Dievam neesi par visu labu pateicies, tad saki Viņam pateicību vēl šodien. “Teiciet To Kungu, jo Viņš ir mīlīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” [Ps.118] Saki līdz ar svēto Jēkabu: “Es esmu pārāk niecīgs visas tās žēlastības un uzticības priekšā, ko Tu Savam kalpam esi parādījis.” [1.Moz.32:10]

Farizejs saka, ka viņš nav laupītājs. Viņš nevienu neesot aplaupījis, bet katram atstājis neaiztiktu to, ko Dievs tam devis. Arī tev klājas dzīvot, kā māca septītais bauslis: tev nebūs zagt! Ak, Dievs, cik daudz laupītāju šajos laikos var atrast. Dažs zog un atrauj to, ko nav pelnījis, ņem, ko nav nolicis, un drīzāk atrod nekā pazaudē. Šie laupītāji neapdomā Kunga Jēzus Kristus mācību, kas skan tā: “Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” [Mt.7:12] Un viss, ko jūs negribat, lai citi dara jums, to nedariet citiem. Laupītāji ir tie, kas vecas ežas šaurumā velk un sava kaimiņa robežu rausta. Tiem Dievs, Visuaugstākais Tiesnesis, ir nospriedis: “Nolādēts, kas pārceļ sava tuvāka [rob]ežas! – Un visa tauta lai saka: āmen.” [5.Moz.27:17] Tas ir – lai Dievs nolād, lai Dievs dod, tam ežas raustītājam nolādētam būt.

“Kas zadzis, lai vairs nezog,” māca svētais apustulis Pāvils. [Ef.4:8] “Bēdas tādam, kas savu labumu nemitīgi vairo ar to, kas viņam nepienākas! Cik ilgi to vēl lai ciešam?” [Hab.2:6] Tāpēc “neaplaupi nabago, tādēļ ka tas ir nabags, un nesaspied kādu nevarīgu vārtos, jo Tas Kungs aizstāvēs viņa lietu un samīs viņa saminējus.” [Sal.pam.22:22-23] “Ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību.” [1.Kor.6:10]

Redziet, cik godīgi dzīvojis farizejs. Dievs tas Kungs grib, lai arī tu dzīvotu tik pat godīgi. Tāpēc Viņš saka caur pravieti Jesaju: “Mitieties ļaunu darīt! Mācaities labu darīt!” [Jes.1:16-17] Kungs Kristus pavēl: “Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” [Mt.5:16] ” Tā katrs labs koks nes labus augļus.” [Mt.7:17]

Ja tādi labi darbi Dievam patīk, tad jau šis farizejs būs nonācis Debesīs? Ak, nē! Jēzus Kristus šeit skaidri saka, “viņš nogāja savās mājās taisnots, labāks par otru.” Tas ir, Dievs nav farizeju žēlīgi uzņēmis, bet gan muitnieku. Kā tā? Farizejs nepatika Dievam tādēļ, ka viņš lielījās ar saviem labajiem darbiem, un viņam šķita, ka viņš vienīgais ir godīgi dzīvojis, sakot: “Es neesmu tāds kā citi cilvēki.”

Tāda lepnība Dievam nepatīk. Sargies no šādas lepnības, un pat, ja tava sirds būtu šķīsta no lieliem zināmiem grēkiem, ka tu varētu sacīt, ka neesi nevienu nedz nokāvis, nedz apzadzis, nedz apmelojis, tad tomēr zemojies Dieva priekšā kā svētais apustulis Pāvils, un no sirds saki: “Es gan nekā neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots.” [1.Kor.4:4] “Nav taču neviena cilvēka, kas negrēko.” [1.Ķēn.8:46] To māca arī Kungs Jēzus Kristus: “Kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.” [Lk.17:10]

Nepaļaujies uz saviem labajiem darbiem kā šis farizejs, kas domāja, ka Dievs viņam Debesu valstību dos labo darbu dēļ, un tādēļ žēlastība nav jālūdz. Dievam tas nepatika, tādēļ Dievs farizeju atstūma.

Bet, tu, mans draugs! Ja gribi Dievam patikt, tad izlūdzies no Dieva žēlastību līdz ar šo nabaga muitnieku. Labus darbus būs tev darīt, godīgi būs tev dzīvot, bet paši labie darbi tev nelīdzēs nonākt Debesīs, ja to nedarīs Dievs ar savu žēlastību, Jēzus Kristus ar savu sūro un grūto nopelnu, ko tev jāsakampj ar savas ticības roku.

Tev no sirds jātic: kā Dievs tevi bez tava nopelna radījis un devis visu labu, ittin tā Viņš tev arīdzan bez tava nopelna piedod visus tavus grēkus, un parāda tev savu žēlastību, sava Dēla Jēzus Kristus dēļ, kura lielās mokas Dievs uzlūkodams, tevi uzņem par savu bērnu un mūžīgās dzīvības mantinieku.

To māca svētais apustulis Pāvils: “Neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum.” [Gal.2:16] “Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots [vienīgi] ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem.” [Rom.3:28] “Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.”[Ef.2:8-9]

Tāpēc nelielies ar saviem darbiem, lai arī tie būtu nez cik daudz, lieli un labi, bet paļaujies uz Dieva žēlastību un pieķeries ar ticību Kungam Jēzum Kristum, kā dadzis pie svārkiem, un saki:

Tie grēki man it gauži spiež,
To žēlodamies es sūdzos,
Tie manu sirdi grieztin griež,
Ak atņem tos, es lūdzos,
Priekš sava Tēva rādies tāds,
Ka šis mans parāds nomaksāts,
Caur tavu asins izliešan,
Ak, Kungs, turi man,
ko tu man solījs arīdzan.

Saki līdz ar muitnieku pie savām krūtīm sizdams: “Dievs esi man grēciniekam žēlīgs!” Tad Dievs tevi uzlūkos ar savas žēlastības acīm un uzņems tevi par savu bērnu.

Nesmādē un neapsmej savu tuvāko, citādi arī Dievs tevi apsmies un smādēs, kā farizeju, kurš rādīja ar pirkstu uz muitnieku un sakās labāks esot par to, kurš attālāk stāv. Jo viņš saka: “Es neesmu tāds, kā šis muitnieks.” Tā viņš apsmej noskumušo grēcinieka sirdi, ko Dievs neapsmej.

Ja redzi tu grēcinieku, par kuru tu tiešām zini, ka viņš šādus un tādus grēka darbus darījis, nolūdzam Dievam savus noziegumus un turpmāk dzīvojot kā pienākas, tad neapsmej un nenicini viņu, bet zini, ka jūs abi esat viena Tēva bērni. Viens Dievs abus jūs ir radījis, viens Pestītājs jūs abus ir pestījis, un vienās Debesīs viņš jūs abus uzņems.

“Ikviens kā pirmais šķiet savas sūdzības lietā taisns esam.” [Sal.pam.18:17] “Tiesājies pats pirms sodība nāk, jo tad piemeklēšanas laikā tu atradīsi žēlastību.” [Sīr.18:19] “Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt.” [Rom.14:4] “Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.” [1.Kor.10:12] “Nepārmet kaunu cilvēkam, kas no grēkiem atstājies. Domā, ka mēs visi esam aprājami.” [Sīr.8:5]

Tā nu šodien jūs esat dzirdējuši, kā jums būs [iz]turēties, ja jūs gribat saņemt Dieva žēlastību un grēku piedošanu. Apraudiet savus grēkus, lai tie jums ir žēl, ticiet Jēzū Kristū, kas jūsu dēļ ir cietis rūgtu nāvi, lūdziet Dieva žēlastību no visas sirds sacīdami: “Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!” sargieties no tīšiem grēkiem, dodiet Dievam godu, ejiet labprāt baznīcā, pielūdziet Viņu un pateicieties Viņam par visu labo, neesiet laupītāji, viltnieki, netaisni un blēņdari, tad Dievs jums būs žēlīgs.

Ak Jēzu Kristu, kas par man
Pie krusta koka mocīts,
Un visu grēku labad gan,
Kā tārpiņš gauži locīts:
Apžēlojies, Patiesīgs Dievs,
Marijas Dēls apžēlojies,
Un klausies, ko es saucu. Āmen.