Viltotais “UgunsGrēka” mācītājs
Nesen kādā Ziepniekkalna veikalā satiku senu paziņu. Pēcāk uzzināju, ka viņš kļuvis par ētera cilvēku izsolē pārdotajā “Radio 101”. Un visbeidzot skatos TV3 reklāmas rullītī par Leona un Elizabetes kāzām svētais tēvs ir aktieris un režisors, radio un pasākumu dīdžejs Ģirts Šolis. Trīs reizes trīs dienās tā nevarēja būt nejaušība. Noteikti tā bija zīme – piebalsoja vaininieks un piekrita e-intervijai.
Kādas konfesijas garīdznieku Tu tēloji?
Lēšu, ka luterāņu.
Kāds bija Tevi atveidotā varoņa vārds seriālā?
Varoņa vārds – Mācītājs.
Cik “UgunsGrēka” sērijās Mācītājs piedalās?
Mācītājs piedalījies tikai vienā (sezonas noslēgumā). Ceru ka tas arī būs viss.
Kā Tu saņēmi piedāvājumu “kļūt” par Mācītāju?
Piedāvājumu saņēmu telefoniski. Kāpēc viņi izvēlējās mani – nav ne jausmas.
Kāda bija pirmā doma, kad Tevi “aicināja” par Mācītāju?
Ņemot vērā manu (ciniski) skeptisko attieksmi pret šo seriālu. Nodomāju, ka tas ir liktenis.
Kā Tu juties ietērpts mācītāja amata tērpā?
Aktierim pareizi rekvizīti (arī apģērbs) ir ļoti svarīgi lomas atveidošanā. Mēģināju atrast īstās sajūtas. Gaitu, runas manieri utt. Sajūta bija svinīga. Kāzas taču.
Kad Tu pēdējo reizi ņēmi rokās Bībeli
Seriāla filmēšanas laikā. Tā Bībele bija īsta!
Tev bija jālasa teksti no Bībeles?
Mazliet laikam pārveidoti, bet principā jā.
Kādas ir Tavas domas par Bībeli?
Diezgan garlaicīga lasāmviela.
Vai Tev ir palicis atmiņā kāds teksts no Bībeles? Vari to citēt?
Nāk prātā Jēzus sacītais pēc krustā sišanas – “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara” – tas laikam ir tāds emocionālākais brīdis (visvairāk arī apspēlētais kino un mākslā). Seriālā runāju pārfrāzētu tekstu no Pāvila vēstules Korintiešiem: “Mīlestība ir lēnprātīga, Mīlestība ir laipna, Tā neskauž, Mīlestība nelielās, Tā nav uzpūtīga. Tā neizturas netikli, Tā nemeklē savu labumu, utt.
Cik daudzi jau zina. ka Tu “esi” Mācītājs “Ugunsgrēkā”?
Nav ne jausmas. Droši vien tie, kas redzējuši reklāmu. Nevienam neesmu speciāli teicis.
Kā Tu vērtē sevi šajā lomā? Ko Tu būtu darījis citādāk?
To lomu beigu beigās būvēju tādu vieglu un komiski – klišejisku. Tā nebija parodija tomēr nedaudz komikas tajā mēģināju ielikt. Darīju to pēc tīrākas sirdsapziņas. Tas gan vadoties no paša sajūtām. Klātesošajām Latvijas teātru zvaigznēm, šķiet patika. Šoriņš pat ieteica teoloģijai pievērsties – labi sanākot. (Smejas)
Neko citādāk darījis droši vien nebūtu. Pārsteidza temps kādā viņi strādā. Vienreiz epizodi pamēģina, otru reizi filmē un gatavs. Tāda liela uzticēšanās aktieriem + pa manam, nedaudz pamatīgāk tomēr prasītos.
Komisks mācītāja, man tas asociējas tikai ar vienu aktieri. Kuram aktierim mācītāja atveidotājam Tu gribētu līdzināties?
Droši vien Tu domā Rovanu Atkinsonu. Labs komiķis. Un mācītāja ampluā viņam piestāv. Man gan nav tāda aktiera – mācītāja prototipa, kuram gribētu līdzināties.
Šī bija maza, pat ļoti niecīga lomiņa. Un tā komika, ko es tur varbūt arī nedaudz ieliku pārsvarā balstās uz reālā dzīvē redzētu personību dabisko komiskumu balstīta. Ja būtu nospēlējis, kaut četras vai piecas sērijas, man būtu daudz interesantāk Tev atbildēt.
Tad būtu to prototipu atradis vai uzbūvējis. Jo redzi, ja tas būtu stāsts par kādu Jāni vai Pēteri, kas kaut kādu iemeslu dēļ pievērsies ticībai un kļuvis par mācītāju… Bet te – vienkārši tēls bez sava dzīves stāsta kuram vārds ir “Mācītājs”. Saproti atšķirību?
Protams, pats režisors būdams, šim savam tēlam izdomāju tādu mazu priekšvēsturi, lai man kā aktierim būtu skaidrs kas es tāds esmu un kāpēc un kā, ko daru, kā mācītājs.
Interesanti būs – ja man piedāvās vēl šo lomiņu paturpināt. Šobrīd domāju, ka atteikšos.
Turpinājumā Mācītājam, būtu jāuzklausa personāžu grēksūdzes… Ja honorāru palielinātu varbūt tomēr Tu piedalītos?
Es jau teicu – šobrīd domāju, ka neturpināšu. Izņēmums vienīgi, ja nākamās sezonas sākumu režisors gribēs atsākt no tās pašas vietas – tad tīri cilvēcīgi varētu ļaut pierunāties.
Vai Tavā aktiera karjerā ir vēl bijušais kādas lomas ar reliģisku piesitienu?
Studiju gados Brehta Kuražas “Mātē” pie režisores Annas Eižvertiņas atveidoju mācītāju. Šī loma (aktierdarbs) bija daudz sarežģītāka.
Kā mainīsies apkārtējo attieksme pret Tevi, kad atpazīs Tevi kā seriālā “UgunsGrēks” Mācītāju?
Domāju, ka nekas nemainīsies. Turklāt, kaut kāda tur apkārtējo attieksme man ir stipri vienaldzīga. Es nekad nedaru neko, kas man nepatīk. Vienkārši gribēju zināt, kā tas ir. Manuprāt būt aktierim ir ārkārtīgi liela privilēģija. Un dalība šajā, (lai arī īsa) nu jau vēsturiskajā, Latvijas TV projektā tomēr ir vērtīga pieredze. Patiesībā jau viss, ko mēs darām ir vienkārši liels teātris, kurā ikviens cilvēks vienkārši spēlē savu lomu. Dzīves laikā tās lomas vienkārši citam ir pieejamas vairāk citam mazāk. Šīs spēles (dzīves) aktieri esam mēs visi.
Iedomājies – man jau piedāvā “piestrādāt” par mācītāju kāzās.
Tas tikai pēc reklāmas rullīša, kas būs pēc 20.jūnija?
Bail domāt. Varbūt ir vērts savu biznesu. tagad uzsākt. Piemēram, www.viltusmacitaji.lv.
Drīzāk jau “viltotie mācītāji”, jo tas atbilstu patiesībai un izklausās gana pozitīvi gluži kā viltotais zaķis.
“Viltoto mācītāju serviss” perpektīvā. (Smejās)
Tu pieminēji Jēzu, kas Tavuprāt Viņš ir?
Veids, kādā tiek skaidrota lietu kārtība kristīgajā pasaulē.
Kā Tu raksturotu kristiešus?
Es nedalu cilvēkus kristiešos un nekristiešos. Neko savādāki jau tie cilvēki nav. Tā ir ikviena cilvēka paša izvēlē, kā un kam ticēt, pēc kādiem morāles principiem dzīvot.
Vienkārši, ja kādreiz dieva vietā senajam cilvēkam bija saule, astroloģija, zināšanas, tad kopš Romas imperatora Konstantīna to aizstāja safabricēts mīts, dogmas, baušļi un morāle, saskaņā ar kādu dzīvot. Principā politika, kas atļauj daudzus brutālus noziegumus norakstīt uz “dievu”. Piemēram, nogalinot citādi domājošos. Toreiz tas bija paņēmiens kā nostiprināt varu. Mūsdienās kristietības vara un ietekme ir samazinājusies, tomēr joprojām vēl ir ļoti spēcīga. Pārsvarā skatos uz kristiešiem kā uz tādiem kā – labdabīgiem “īpatņiem”.
Kā Tev šķiet kāpēc cilvēki iet uz baznīcu? Priekš kam tāds iestādījums vajadzīgs?
Kāpēc cilvēki iet uz baznīcu? Tas būtu jāvaicā katram individuāli. Manuprāt meklējot kaut kādu piederības sajūtu. Zināmu kopīgu spēles noteikumu pieņemšana un atzīšana rada piederības sajūtu. Īpaši jau vientuļiem un garīgi salauztiem cilvēkiem.
Kādas Tavas domas par e-projektu e-BAZNICNA.lv?
Pagaidām grūti spriest. Elektronikas laikmets ievieš savas korekcijas. Nākamais varētu būt iBaznīca mobilajā. Joks protams. To pašu, ko par citiem elektroniskajiem medijiem. Neko nedomāju. Tā ir iespēja komunikācijai. Jautājumiem un atbildēm.
Kāda ir Tava reliģiskā pārliecība?
Man nav reliģiskas pārliecības.
Kam Tu tici?
Mīlestībai. Dzīves gudrībai. Labajam. Daudzām lietām.
Kā Tev šķiet cik veca ir planēta Zeme? Un no kurienes uzradās cilvēki?
Man šķiet, ka cilvēce pašreizējā attīstības ciklā nav spējīga izprast visuma izcelsmi. Mūsu abstrakcijas pakāpe un pasaules izpratne joprojām ir pārāk materiāla. Unikāla apstākļu sakritība, dabas procesi…
Viens ir skaidrs, bez saules te nekas nenotiktu.
Paldies par sarunu, nobeigumā, ko Tu novēlētu e-baznīcēniem?
Novēlu saglabāt un pilnveidot kritisko domāšanu. Veselīgu humora izjūtu un dzīvesprieku!
Aha- ebaznīca atbalsta safabricētā mīta teorijas…
Principā ir sava loģika tādai dzīvošanai “pa vieglam”, paturot veselīgu humora izjūtu un dzīvesprieku; jeb neņemot to dzīvi pārāk nopietni.
Jan viens visu dzīvi uztver kā spēli, loģiski arī precēšanās ir tā – nu kā pa jokam …(ārēji it kā precēts, bet pricnipā brīvs). Tā pat biznesa darījumos – tipa vienošanās noslēgta, bet es paturu savu brīvību solījumus neturēt.
– – –
Tā vieniem likumi ir priekš tam lai tos apietu ar līkumu, kamēt citi tos izmanato kā savas dzīves vadlīnijas. Un sava taisnība ir gan vienem gan otriem.
Un pati Dieva bauslība (no kuras savukārt ir atvasināta likumdošana) vienam ir reāla, loģiska un pamatota, bet citam bullshits (nieku-nieki).
– – –
Te nu mans akcents netiek vērsts uz fenomena izpēti kāpēc un cik daudz pasaule tiecas izmantot kristīgās pasaules atribūtus, bet gan atgādināt kristītajiem, cik dārgu dāvanu esam saņēmuši Kristībā (proti, – visu grēku piedošanu).
Un kā e-kardināls vēlos pamācīt klausītājus vecajā gudrībā, proti, ka ne pēc cepures (nedz izskata, ne tērpa, nedz atribūtiem, ne citātiem) var atšķirt viltotu mācītāju no īsta. Pareiza, Rakstos pamatota mācība ir tā, kas atšķir patiesu sludinātāju no viltus praviešiem.
No savas puses vēlos uzteikt e-intervējamo Ģirtu Šoli par atklātām un nesamākslotām atbildēm un novēlēt viņam arī turpmāk paturēt skaidru un reliģiozi nesagrozītu prātu.
Kam Tu tici?
Mīlestībai. Dzīves gudrībai. Labajam. Daudzām lietām.
Ja mēs zinām, ka:
1. Dievs ir mīlestība
2. Dievs vien ir labs
3. Īstās gudrības sākums ir Dieva bijība
tad neskatoties uz tām citām (daudzām lietām) es teiktu, ka šī dvēsele vēl nav zudusi :)