Vismaucīgākā mauka Bībelē

Pravietis neuzticību Dievam salīdzina ar neuzticību laulībā: Tu paļāvies uz savu skaistumu, savu slavu tu izmantoji, lai maukotu, tu atdevies maucībai ar katru garāmgājēju – tu piederēji tiem! [Ec.16:15]

Tālāk viņš raksta, ka viņas izlaidīgā kārība sasniedza nebijušus apmērus. Tā neviens nav maukojis nedz pagātnē, nedz maukos nākotnē: Tu ņēmi savas drānas un darināji raibas segas augstieņu altāriem, un tur tu tā maukoji kā neviens vēl līdz šim, nedz arī turpmāk! [Ec.16:16]

Nākamajā pantā, neapmierināmās maukas, Jeruzalemes, elku dievu izgatavošana, šķiet, aprakstīta kā mākslīgo fallu izgatavošana: Tu arī ņēmi manis dotās krāšņās rotas, manu zeltu un sudrabu, un darināji sev vīrišķā atveidus un maukoji ar tiem. [Ec.16:17]

No Jahves kulta atkritušie pat upurēja cilvēkus. Tas attēlots, kā greizsirdīgā vīra dusmas, ka neuzticīgā sieva upurējusi pati savus bērnus: Tu ņēmi manus dēlus un meitas, ko man dzemdējusi, un upurēji tiem par ēdamo upuri. Vai tad maukot vien tev bija par maz?! [Ec.16:20]

Vīrs atgādina, ka viņa sieva – mauka – savā maucībā ir tā apdullusi, ka neatceras visu labo, ko vīrs viņai agrāk darījis: Visā savā preteklībā un maucībā tu pat nepieminēji savas jaunības dienas, kad tu biji plika un nabaga un ķepurojies savās asinīs. Ak, vai tev! Ak, vai! – visa tava ļaunuma dēļ. [Ec.16:22-23]

Neuzticīgās sievas uzvedība ir attēlot ļoti vulgāri – tā atpleta kājas katram garāmgājējam: Katra ceļa galā tu cēli paaugstinājumus un sagānīji savu skaistumu – kad vien kāds gāja garām, tu atpleti savas kājas un maukoji, cik spēji! Tu maukoji ar saviem kaimiņiem ēģiptiešiem, kam branga miesa, un vairoji savu maucību, lai mani sadusmotu. [Ec.16:25-26]

Viņa pārgulēja ar visiem ar ko vien varēja, jo bija kļuvusi neapmierināma: Tad tu maukoji ar asīriešiem, jo biji neapmierināma – tu maukoji, bet arī tie tevi neapmierināja. Tu vairoji savu maucību ar kaldiešiem no tirgoņu zemes, bet arī tie tevi neapmierināja. [Ec.16:28-29]

Pravietis to nosauc par vismaucīgāko mauku, mauku mauku: Cik zemas tev vēlmes, saka Kungs Dievs, ka tu tā esi darījusi – tu, mauku mauka! Tu cēli augstienes katra ceļa galā un taisīji paaugstinājumus uz visām ielām, un tu pat nebiji kā citas maukas, jo nicināji samaksu, – laulības pārkāpēja, kas sava vīra vietā pieņem svešos! Jo visām maukām tiek dotas dāvanas, bet tu dod dāvanas saviem mīļākajiem, tu piekukuļo viņus, lai tie nāk pie tevis no visām malām maukot ar tevi. Tu ar savu maucību atšķiries no visām citām sievām – neviens nealkst maukot ar tevi, un tad tu maksā, bet tev nemaksā! Tā tu atšķiries! Tādēļ tu, mauka, klausies Kunga vārdu! [Ec.16:30-35]

Pēc pravieša vārdiem, šai izvirtulei kādi no elku dieviem jau apnikuši, bet kādi vēl tīkami: Tādēļ, ka tava kaisle ir izvirdusi un atsedzies tavs kailums, maukojot ar taviem mīļākajiem, un visu tavu pretīgo elku un tavu dēlu asiņu dēļ, ko tu šiem elkiem atdevi, – tādēļ, redzi, es sapulcēšu visus tavus mīļākos, gan tos, kas tev vēl tīkami, gan tos, kas tev jau apriebušies. [Ec.16:36-37]

Arī 23.nodaļā Ecehiēls raksta līdzīgus Dieva vārdus: Divas sievas, vienas mātes meitas, maukoja Ēģiptē – tās maukoja jau kopš savas jaunības! Tur spaidīja viņu krūtis, tur taustīja viņu jaunavīgos pupgalus! [Ec.23:2-3]

Arī šeit turpinās neuzticības laulībā motīvs. Viena no sievām pārkāpa laulību: Būdama mana, Āhola maukoja, viņa karsa pēc saviem mīlniekiem, kaimiņiem asīriešiem. [Ec.23:5]

Bet otra bijusi tomēr sliktāka: Tomēr šī mauko vēl vairāk! Bet viņa maukoja arvien vairāk, atcerējusies savas jaunības dienas, kad bija maukojusi Ēģiptē. 20 Viņa pieķērās saviem mīlniekiem, kam rīks kā ēzeļiem, kas šļāc sēklu kā zirgi! 21 Tu kāroji pēc savas jaunības izvirtības, kad ēģiptieši spaidīja tavas jaunavīgās krūtis! [Ec.23:14; 19-21]

Tādēļ Dievs sola Jeruzalemi izputināt un uzsūtīt tai ienaidniekus: Naidā tie ņems visu tavu mantu un pametīs galīgi pliku – atklāsies tavs maukas kailums, tava izvirtība un maucība! [Ec.23:29]

Iespējams, šie vārdi mums šķiet pietiekami skarbi un pat cenzējami mūsu laikmetā, neskatoties uz to, ka mūsu sabiedrībā tiek daudzināta dažāda veida seksuālā atklātība, izvirtība un sava ķermeņa demonstrēšana. Bet vienlaicīgi mēs nevēlamies nevienu aizskart, nevienu aizvainot. Bet šeit mums der aizdomāties par agrāko laiku tiešumu, kad lietas tika sauktas īstajos vārdos, jo uzticība Dievam bija ļoti nopietns jautājums.

Ticībai bija jābūt nešaubīgai, bez ķiķināšanas un flirtēšanas uz visām pusēm. Tieši tādēļ arī kristīgā baznīca arvien ir cīnījusies par tīru un skaidru sludināšanu.

Arī apustulis Pāvils skarbi saka: Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam. Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju. Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to! Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to! [Gal.1:6-9]