Vispirms Evaņģēlijs, pēc tam ticība
Mums vienmēr jāatceras pareizā secība: vispirms žēlastības līdzekļi un tad – ticība. Vispirms jātop pasludinātam Evaņģēlijam, lai sirdī varētu rasties ticība.
Jautājumā par bērnu kristību Bībele norāda uz žēlastības līdzekļiem kā pirmajiem; kristībā Dievs bezpalīdzīgo bērnu pieņem un padara par savu. Tas ir atdzimšanas brīnums.
Kristībai ir ļoti svarīga nozīme bērna kristīgajā dzīvē, kad viņš mostas apzinātai ticībai. Pēc dieva plāna, bērnam vienmēr vajadzētu palikt kopā ar Jēzu. Taču, ja arī viņš novērstos no Jēzus un vēlāk nāktu atkal atpakaļ, kristībā dotie Dieva apsolījumi ir drošs pamats apziņai, ka viņš vēl joprojām atrodas Dieva žēlastībā.
Bērnu kristība nozīmē, ka Dievs ar savu žēlastības aicinājumu grib ienākt bērna dzīvē, cik agri vien iespējams, tāpēc ka Viņš vēlas, lai visa cilvēka dzīve pilnībā būtu ziedota Viņam. Tāpēc kristību sauc par “žēlastības vārtiem”. Kristībā Dievs dod bērnam žēlastības pilnību.
Bībele arī saka, ka bērns var piedzīvot jaunpiedzimšanu. Mēs jau runājām, ka kristība tiek saukta par apgraizīšanu Kristū. (Kol.2:11) Ja Dievs nepabeigtās derības laikā varēja pieņemt bērnus un dot tiem derības zīmi, kamēr tie vēl bija neapzinīgā vecumā, tad Viņš to darīs arī tad, kad derība ir pabeigta.
Ieskaties