Visu brīnumu brīnums
Dievs iet brīnumainus ceļus ar cilvēkiem, viņš nevadās pēc cilvēku viedokļiem un uzskatiem. Dievs neiet ceļu, ko cilvēki viņam gribētu noteikt, bet viņa ceļš ir pāri visam aptveramajam, tas ir brīvs un paša pāri visiem pierādījumiem.
Kur saprāts ir sašutis, kur mūs daba sadumpojas, un mūsu dievbijība bailīgi atturas, tur, tieši tur Dievam patīk būt. Tur Viņš samulsina sapratīgo saprātu, tur baida mūsu dabu, mūsu dievbijību – tur Viņš vēlas būt un neviens Viņam nevar to aizliegt, un tikai pazemīgie tic Viņam un priecājas, ka Dievs ir tik brīvs un brīnišķīgs, ka dara brīnumus tur, kur cilvēki padodas, ka viņš dara brīnišķīgu to, kas ir mazs un zems. Un tas ir brīnumu brīnums, ka Dievs mīl zemo.
Dievs nekaunās no cilvēku zemuma, Viņš ieiet tajā, izvēlās cilvēku par darbarīku un dara brīnumus tur, kur tos vismazāk gaida. Dievs ir tuvu zemajam, Viņš mīl pazaudēto, neievēroto, neizskatīgo un izstumto, vājo un salauzto, kur cilvēki saka: zudis, tur Viņš saka: atrasts, kur cilvēki saka – notiesāts, Viņš saka – glābts, kur cilvēki saka – nē, tur Viņš saka – jā!
Ieskaties