Zagšana

Ko nozīmē zagt?

Tas nozīmē lūkot pēc citu mantas, gribot tās piesavināties, vai nu

• ar iekšēju iekāri vai sirdstieksmi;
• ar ārēju acu mešanu uz cita īpašumu;
• ar ārēji, t.i., patiešām veitku darbību, proti, neatļautā veidā piesavināties citu mantu ar viltību vai varu, netaisnīgi iegūstot īpašumā vai saņemot no netaisnīgi iegūtas mantas. Dieva vārds par to liecina bagātīgi.

No sirds iziet ļauni nodomi, slepkavība, laulības pārkāpšana, izvirtība, zagšana, apmelošana, zaimi. [Mt.15:19]

Tik acis tai uzmetīsi – tās vairs nav! [Sal.pam.23:5]

Šeolu un pazušanu nevar piebarot, un cilvēka acis nevar piebarot! [Sal.pam.27:20]

Jo viss, kas ir pasaulē – miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība –, tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. [1.Jņ.2:16]

Kad ieraudzīju mūsu laupījumā labu Šināras mēteli un divus simtus šekeļu sudraba, un zelta plāksni piecdesmit šekeļu svarā, tad es tos iekāroju un paņēmu, redzi, tie ir ierakti zemē manā teltī, sudrabs ir apakšā! [Joz.7:21]

Jūs nedrīkstat nevienā lietā pievilt brāli vai rīkoties savtīgi, kā jau agrāk sacījām un brīdinājām – Kungs bargi tiesās visus, kas tā darīs. [1.Tes.4:6]

Vai! tam, kas sev grābj to, kas tam nepieder, – cik ilgi viņš sevi apkraus parādiem?! [Hab.2:6]

Kas aplaupa tēvu un māti un saka:nav jau grēks! – draugs un biedrs tāds maitātājam! [Sal.pam.28:24]

Nolādēts, kas pārceļ sava tuvākā robežu! Un lai visa tauta saka:patiesi! [5.Moz.27:17]

“Jūs tupat māņos un liedzaties mani pazīt!” saka Kungs. [Jer.9:5]

Nekrāpieties nedz pie tiesas, nedz mēros, svarā un skaitā! Lai jums ir pareizi svari, pareizi atsvari, pareizi beramie un pareizi lejamie mēri – es esmu Kungs, jūsu Dievs. [3.Moz.19:35-36]

Neņemiet vairāk, kā jums noteikts. [Lk.3:13]

Vairo vien mantu, uz augļiem aizdodams, – viss paliks tam, kas pret sūrdieni labs! [Sal.pam.28:8]

Kas atprasa ar augļiem un nodevas plēš – vai tāds lai dzīvo? Tik tiešām tas mirs, visu šo preteklību dēļ, ko darījis, – un viņa asinis paliks uz viņa! [Ec.18:13]

Ļaundaris aizlienē, bet nejaudā atdot. [Ps.37:21]

Vai! tam, kurš savu namu bez taisnības būvē
un savas jumtistabas bez tiesas!
Tam kaimiņš vergo par velti –
pūles tam neatlīdzina. [Jer.22:13]

Redzi, tā alga, ko jūs savas zemes pļāvējiem esat aizturējuši, kliedz, un pļāvēju palīgā saucieni ir aizsnieguši Pulku Kunga ausis. [Jēk.5:4]

Tad nu, bagātie, raudiet, vaimanādami par postu, kas jūs sagaida! Jūsu bagātība ir sapuvusi un jūsu drēbes kožu saēstas, jūsu zelts un jūsu sudrabs ir sarūsējis, un šī rūsa būs jums par liecību un aprīs jūsu miesas kā uguns. Jūs esat krājuši savu mantu laiku beigās.  [Jēk.5:1-3]

Neapspied un neaplaupi savu tuvāko! Lai algādža alga nepaliek pie tevis līdz rītam. [3.Moz.19:13]

Neapspied algādzi, kas ir nabags un trūcīgs, ne savu brāli, ne svešinieku, kas tavā zemē un tavos vārtos. [5.Moz.24:14]

Jo, kad bijām pie jums, mēs noteicām jums:ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst. Tagad dzirdam, ka daži jūsu starpā dzīvo nekārtīgi, nestrādādami nekādu darbu, bet tikai izlikdamies. Tādiem mēs aizrādām un liekam pie sirds, atsaukdamies uz mūsu Kungu Jēzu Kristu, lai viņi klusā garā strādā un ēd savu maizi. [2.Tes.3:10-12

Kas laisks savā darbā, ir brālis tam, kas pats izšķiež savu mantu. [Sal.pam.18:9]

Kas dalās ar zagli, tas ienīst savu dvēseli. [Sal.pam.29:24]

Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs aprijat atraitņu namus un liekuļojat ar garām lūgšanām; tāpēc jūs saņemsit ļoti smagu sodu. [Mt.23:14]

Tavi pārvaldnieki ir atkritēji un zagļu biedri, tie ņem uzpirkšanas dāvanas un dzenas pēc peļņas; bāriņiem tie neizdod tiesas; atraitņu sūdzības nenonāk viņu priekšā. [Jes.1:23]

Bet Caķejs piegāja pie Jēzus un sacīja: “Kungs, pusi no savas mantas es gribu dot nabagiem, un, ko es citiem esmu izspiedis, es četrkārtīgi gribu atdot.” [Lk.19:8]

“Pavēli Āronam un viņa dēliem un saki:šāda lai ir dedzināmo upuru likumīgā kārtība:dedzināmam upurim ir jādeg uz altāra ugunskura visu nakti līdz pat rītam, un altāra uguns ar to tiek uzturēta. Un lai priesteris apvelk savus linu svārkus un uz savām miesām lai uzvelk arī linu bikses, un lai viņš sakrāj pelnus, kas radušies uz altāra, ugunij aprijot dedzināmo upuri, un viņš lai tos nober altārim līdzās. līdzās. Tad lai viņš novelk savas linu drēbes un uzvelk citas drēbes, un lai viņš iznes pelnus ārā no nometnes kādā tīrā vietā. Bet ugunij uz altāra jāpaliek degot, un tai nav jāļauj izdzist. Priesterim jādedzina ik rītus uz altāra malka un uz tās jāsakārto dedzināmais upuris, un uz tā jāaizdedzina pateicības upura tauki. [3.Moz.6:2-5]