Zīmes

Tautas redzēs dažādas laika zīmes: karus, revolūcijas, mēri un badu. (Mt.24:6-11) Arī dabā būs redzamas zīmes: lielas zemestrīces, plūdi un Visuma anomālijas brīdinās Dieva ļaudis, ka gals ir tuvu. (Mt.24:29)

Visbeidzot arī pašā Baznīcā būs vērojamas zīmes. Viltus pravieši un viltus mācītāji celsies. (Mt.24:24) Viņiem būs daudz piekritēju, un viņi daudzus maldinās.

Atklāsmes grāmata mums rāda divas izcilas un briesmīgas būtnes, kas parādīsies pēdējā laikā. Viena no tām ir “zvērs”, kas celsies no jūras. (Atkl.13) Pēc dažiem skaidrojumiem, tam būs sakars ar valsts antikristīgo varu. Valsti pārstāvēs pasaules valdnieks, kas iznāks no jūras, t.i., no cilvēces jūras. Viņa varas pamatā — cilvēce pati, viņi nepazīst citu spēku kā vien to, ko atrod sevī. Pasaules valdnieks kontrolē visu un necieš nopietnu pretestību. Patiesi ticīgie nevar pakļauties viņam, tāpēc tie pakļauti vajāšanai un mocībām. (Skatīt arī Dan.3 un 6.)

Otra būtne ir “netikle” – sieviete, kas sēž uz daudziem ūdeņiem (cilvēce). (Atkl.17) To bieži vien skaidro kā pasaules galvaspilsētu. Taču tādā gadījumā kas ir “noslēpums”? (Atkl.17:7) Tāpēc agrākais skaidrojums, iespējams, ir pareizāks: netikle ir kritusi pasaules baznīca. Tāpat kā senais Israēls bieži atkrita no Dieva (Jes.1:21; Jer.18:13), tāpat arī organizētā Baznīca atkritīs no patiesības, slēgs savienību ar pasaules baznīcu un vajās patiesos ticīgos. Arhidiakons Brohmans:

Dieva valstības attīstība Vecajā Derībā atkārtojas Jaunās Derības laikā saskaņā ar iekšēju, dabisku likumību, kas neglaimo cilvēka dabai.

Patiesi ticīgo Baznīca, kas ir Kristus līgava, ir pretstats “netiklei”. (Atkl.19:7)

Svētie Raksti runā arī par citām zīmēm un notikumiem pirms pastarās tiesas.

1. ⁠Doma par ebreju tautas pievēršanos Kristum ir pamatota Vēstulē romiešiem (11. nodaļa). Pāvils raksta par Israēla neticību, Mesijas noliegšanu. Taču tā rezultātā daudzas pagānu tautas tika glābtas. Israēla atkrišana kļuva pasaulei par svētību – “viņu apgrēcība ir pasaulei ieguvums”. (Rom.11:12)

   Tajā pašā nodaļā Pāvils turpina: “Es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu.., proti, ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas. Un tādā kārtā viss Israēls tiktu glābts..” (Rom.11:25-26)

   Daži uzskata, ka “viss Israēls” nozīmē ebreju un pagānu kristīgo Baznīcu. Ebrejiem kā tautai nebūs nekāda īpaša nākotne; daži ebreji un daži pagāni tiks izglābti (laika gaitā), kamēr skaits būs pilns. Taču šis skaidrojums nav pieņemams. Pāvils runā par kādu “noslēpumu”, ko Dievs ir atklājis. Kāds gan tas būtu noslēpums, ja galu galā tiktu izglābti daži ebreji un pagāni? Nē, Dieva atklātais “noslēpums” ir saistīts ar jūdu tautu, par kuru Dievs atkal apžēlosies, jo tā ir Vecās Derības tauta. Kad pestīšanas plāns pasaulē būs piepildīts, tad Dieva Vecās Derības tauta piedzīvos atmodu, kāda vēl pasaules vēsturē nav bijusi.

2. ⁠Vadoties no Pāvila 1. vēstules tesalonikiešiem 4:13-17, daudzi ir secinājuši, ka Jēzus atgriezīsies uz zemes divas reizes. Kad Jēzus nāks, “Kristū mirušie” (t. i., ticīgie, kas atrodas kapos) celsies augšā vispirms, pēc tam ticīgie, kas Kristus atnākšanas laikā būs dzīvi, tiks paņemti kopā ar augšāmceltajiem prom no pasaules, lai būtu ar Kristu. Šeit nekas nav teikts par pastaro tiesu visai cilvēcei. Jēzus nāk, tikai lai sapulcinātu ticīgos. Par to var lasīt arī Jāņa atklāsmes grāmatā (20:1-5), kur ir stāstīts par tūkstošgadu miera valstību.
3. Sātans ir saistīts, un ticības mocekļi celsies un valdīs līdz ar Kristu 1000 gadus. Šī perioda beigās sātans tiek atbrīvots, un viņš atkal pievil cilvēkus. Taču tad nāk Kristus un spriež tiesu, iemetot sātanu uguns jūrā. Tā ir Kristus otrā atnākšana. Pirmoreiz Viņš ir neredzams un sapulcina vienīgi savus draugus. Pēc tūkstošgadu miera valsts Viņš nāks redzamā veidā un spriedīs tiesu.

   Visā Baznīcas vēstures gaitā domas par šīm problēmām ir dalījušās. Baznīcas vēstures pirmsākumos valdīja uzskats, ka Jāņa atklāsmes grāmatā ir runa par konkrētu nākotnes tūkstošgadu valstību. (Atkl.20:1-5) Augustīns ieviesa citu uzskatu. Pēc viņa domām, Jāņa atklāsmes grāmata nerunā par nākotni, bet gan par Evaņģēlija laikmetu, kurā mēs dzīvojam. Jāņa atklāsmes grāmatas 20:1 īsi raksturo Evaņģēlija laikmetu virs zemes, sātans ir saistīts, jo Evaņģēlijs viņu ierobežo. Vēlāk senais uzskats par tūkstošgadu miera valsti atkal kļuva aktuāls evaņģelizācijas baznīcās, un šodien ir viens no visizplatītākajiem fundamentālo Bībeles pētnieku vidū.

Šos jautājumus mēs šeit nevaram izšķirt. Kad tas notiks, mēs redzēsim, kurš skaidrojums ir bijis pareizais. Kristiešu galvenais aicinājums ir būt modriem un gataviem Jēzus atnākšanai. (Jņ.13:19; 14:29)

Nāks diena, kad Jēzus parādīsies redzamā veidā. Kad tas būs, mēs nezinām. Viņš saka: “Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis savā paša varā.” (Ap.d.1:7) Tāpēc mēģināt izkalkulēt Jēzus atnākšanas dienu ir bezjēdzīgi un gaidīs. nepiedienīgi. Viņš nāks tad, kad Viņu vismazāk

Šī perioda pasaules aina nav iepriecinoša. Jutekliskas baudas, nevērība pret mūžības jautājumiem, maldu mācības, nedzīvi dievkalpojumi – par visu to Bībele stāsta saistībā ar šīs pasaules pēdējām dienām.

Taču patiesā Baznīca ir dzīva un gaida savu Kungu. Pasaules naida ielenkumā, cīnoties pret maldu gariem un aplamām mācībām, tā raugās nākotnē uz dienu, kad Jēzus parādīsies savā godībā. Ticīgie Viņu gaida vienmēr. Ja Viņš nāk, ļaujot viņiem aiziet svētīgā nāvē, viņi ir pateicīgi par to. Taču vislabprātāk viņi sagaidītu Jēzu šeit, virs zemes. Labāk ir “būt ietērptam” nekā “atrasties kailam”, saka Pāvils, t. i., labāk piedzīvot tā Kunga atnākšanu nekā nāvi. (2.Kor.5:2-3)

Un tad nāks pastarā tiesa.