Zvēra zīme – Pasaule bez jēgas

Dievs mums Bībelē ir skaidri atklājis, ka šī pasaule ir jēgpilna līdz pat vissīkākajai lietiņai un izpausmei, jo Dievs visai radībai, ko Viņš ir radījis, dod jēgpilnu piepildījumu, kas ir mūžīgs un dievišķs. Dieva spraustais mērķis visai radībai ir šāds: “Lai Dievs būtu viss iekš visa.” (1. Kor. 15:28) Protams, vēl jāņem vērā, ka cilvēks ir īpašs Dieva radījums -pārāks par citiem. Tāpēc katram cilvēkam, kas Kristū iemantojis pestīšanu, sagatavots arī īpašs stāvoklis mūžībā.

Ja pasaules un cilvēka esība ir tik jēgpilna, tad – kā gan var būt iespējams pasaules gals, kas taču ir pretēji šim Dieva spraustajam jēgpilnajam mērķim?

Iedomāsimies: ja pasaules gals būtu iestājies kaut vai pirms kādiem simts gadiem, neviens no mums un mūsu laikabiedriem nebūtu piedzimis un iemantojis pestīšanu. Bet mēs tomēr esam piedzimuši un mums ir dota mūžīgās svētlaimes cerība. Katrs no mums ir tapis Dievam dārgs un mīļš bērns. Vai tad arī mūsu bērniem, bērnu bērniem un visiem tālākajiem pēcnācējiem līdz pat bezgalībai nav sprausts tāds pats mērķis kā mums, nav paredzēta tāda pati iespēja?

Pasaulē katru dienu dzimst tūkstošiem cilvēku un katra eksistencei ir dziļa jēga un nozīme Dieva un pārējo cilvēku priekšā. Tomēr, kā mums to atklāj Dieva vārds, šai pasaulei ir savs sākums un savs gals. Pienāks laiks, kad cilvēku dzimums vairs nevairosies, atpestīto skaits vairs nepieaugs, žēlastības laiks būs noslēdzies.

Reizēm to ir ļoti grūti saprast un pieņemt. Vai tiešām varētu notikt tā, ka Dievs Savā bezgalīgajā labestībā, pārtrauks kaut ko tik lielu un nozīmīgu kā cilvēku dzimšanu mūžīgajai dzīvībai? Tomēr šai pasaulei nenovēršami pienāks gals. Un ir ļoti iespējams, ka šis gals būs vistiešākā veidā saistīts ar zvēra zīmi.

Zvēra zīmes ievadā šī pasaules gala tēma tika izteikta ar tēzi: “Tās paaudzes dzīves laikā, kad šīs tehnoloģijas tiks vispārēji ieviestas, Kristus atnāks godībā tiesāt dzīvos un mirušos. Tās būs vēstures beigas un mūžības sākums.“

Iepriekš mēs apskatījām jautājumu par to, kas notiek, kad cilvēks vairs nav cilvēks. Hipotēze par cilvēka bioloģisko dehumanizāciju saistībā ar zvēra zīmi paver arī kādu jaunu redzējumu uz pasaules galu. Saskaņā ar Atkl. grāmatas un citu JD grāmatu pravietisko vēsti ar zvēra zīmi tiks iezīmēti cilvēki, kas dzīvos pēdējā paaudzē pirms Kristus otrās atnākšanas. Tas izsecināms no vairākām pazīmēm, kuru vidū varētu izcelt trīs:

1. Viens no Jāņa atklāsmes grāmatas būtiskākajiem struktūras elementiem ir trīs simboliski attēlotu notikumu apraksti, katrā no tiem it septiņas ainas. Tie ir:
   • Septiņu zīmogu atvēršana (Atkl.6:1-8:1), kas simboliski attēlo baznīcas un pasaules vēstures notikumus no jaunās derības sākuma līdz Kristus otrajai atnākšanai;
   • Septiņas bazūnes (Atkl.8:2-11:18), kas simboliski attēlo ar šiem baznīcas un pasaules vēstures ārējiem notikumiem saistītas garīgas norises;
   • Septiņi Dieva dusmu kausi (Atkl.15:1-16:21) jeb Septiņas pēdējās mocības (Atkl.15:1), kas veido īpašu vēstījumu par tām garīgajām un fiziskajām norisēm un mocībām, kuras nāks pār pasauli un baznīcu pēdējās paaudzes laikā pirms Kristus atnākšanas godībā. Tieši šajā laikā arī īstenojas pravietojums par Zvēra zīmi (Atkl.16:2:”Pirmais gāja un izlēja savu kausu pār zemi, tad piemetās ļauni, nikni augoņi cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu.”).
2. Zvēra zīmes ieviešana cieši saistīta ar Antikrista valdīšanu, bet Antikrista atklātās valdīšanas laikā Kristus atnāks godībā un šai pasaulei pienāks gals (2.Tes.2:3-4, 7-8:”Papriekš jānāk atkrišanai un atklāti jāparādās grēka cilvēkam, pazušanas dēlam, pretiniekam, kas saceļas pret visu, kas saucas Dievs vai svētums, un pat ieņem vietu Dieva templī, pats sevi celdams par Dievu.. netaisnības noslēpumainais spēks jau ir darbā, tikai tam, kas to līdz šim kavē, papriekš jāpazūd. Tikai tad netaisnais parādīsies atklāti, un Kungs Jēzus iznīcinās viņu ar Savas mutes elpu un izdeldēs viņu, kad pats atnāks godībā. “).
3. Ilgi gaidītā vispārējā materiālā labklājība, kārtība un miers visā pasaulē, kas tiks panākts ar zvēra zīmes ieviešanu, ir laiks, kas saistīts ar pasaules galu un Kristus otro atnākšanu (1.Tes.5:1-3: “Bet par laiku un stundu, brāļi, man jums nav jāraksta; jo jūs paši labi zināt, ka Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. Kad sacīs: nu ir miers un drošība, – tad pēkšņi pār viņiem nāks posts, kā dzemdību sāpes pār grūtnieci, un viņi nevarēs izbēgt.”).

Šīs un vēl citas pazīmes, kas saista zvēra zīmes ieviešanu ar pasaules galu, mums daļēji parāda, kad un kā pasaules gals īstenosies. Savukārt tie jautājumi, kas saistīti ar iepriekšējā numurā apskatītajām tēmām, dod mums iespējamu atbildi uz jautājumu, kādēļ pasaulei un cilvēka dzīvei vairs nebūs jēgas un kāpēc Dievs vairs neļaus šādai pasaulei būt.

Cilvēks un Dievs skatās uz šo pasauli atšķirīgi. Dievu atšķirībā no cilvēka nesajūsmina bezdievīgās cilvēces bagātība, godība un krāšņums, tās eksistenci Dieva acīs neattaisno nekādi civilizācijas sasniegumi. Par to liecina tas, ko daudzkārt lasām Svētajos Rakstos: kad piepildās cilvēku grēku mērs, Dievs pārvērš varenas valstis un pilsētas tuksnesī to iedzīvotāju bezdievības dēļ un pat liek izzust lielām un varenām tautām.

Tādējādi saskaņā ar Bībeli Dievs pacieš un uztur šo ļauno un grēcīgo pasauli vienīgi pestīšanas iespējas dēļ un tikai tik ilgi, kamēr tā netiek pilnīgi noraidīta. Šī pestīšana ir dāvāta Kristū caur Viņa iemiesošanos, krusta nāvi un augšāmcelšanos, bet pasaule, kura zaudējusi iespēju to saņemt un lietot un kurā neviens vairs nevar tikt izglābts no grēka un elles, ir lemta tūlītējai bojāejai.

Ja cilvēks bioloģiski vairs nav Dieva radītais cilvēks, bet īpašu tehnoloģiju radīts pārcilvēks jeb ne-cilvēks, tad cilvēku dzimtas turpinājumam vairs nav nekādas jēgas, jo Dievs nav solījis gādāt par tādu cilvēku, kas spēj vairoties vienīgi ellei, bet gan par tādu, kam vēl ir cerība iemantot Viņa valstību.

Dieva nolūks nav piepildīt nepiepildāmās elles ugunis ar pazudinātiem grēciniekiem, bet gan piepildīt Savu mūžīgo valstību ar Savas valstības dēliem un meitām. Visas pasaules likteņi ir saistīti ar to.

Dieva radītā cilvēka gals ir visas pārējās pasaules gals, jo Dievs ir tapis cilvēks, lai izglābtu cilvēku, ko Viņš radījis, un tādējādi arī visu pasauli. Cilvēkā ir kopā saistīta visa pārējā Dieva radība. Viss ir radīts cilvēka dēļ – gan pagātne, tagadne un nākotne, gan dzīvība un nāve, gan eņģeļi un varas, gan augstumi un dziļumi; viss ir radīts cilvēka labad un viņa dēļ, bet cilvēks radīts Dieva godam; un tas nozīmē -cilvēks radīts un atpestīts dievišķai godībai Kristū.

[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.9(25)]